Jānis ir ļoti izpalīdzīgs cilvēks. Tā kā viņam ir sava automašīna, ne reizi vien nācies kādu kaut kur aizvest, kaut ko no kaut kurienes atvest. Pēdējo braucienu uz Latgali Jānis mūžam neaizmirsīšot.
Jānis ir ļoti izpalīdzīgs cilvēks. Tā kā viņam ir sava automašīna, ne reizi vien nācies kādu kaut kur aizvest, kaut ko no kaut kurienes atvest. Pēdējo braucienu uz Latgali Jānis mūžam neaizmirsīšot.
Paziņa palūdza no Latgales atvest viņas radinieci, kurai ritēja jau astotais gadu desmits. Tā kā tante bija palikusi viena, mūža nogali viņa bija nolēmusi pavadīt pie savas desmit gadu jaunākās vientuļās māsīcas.
Kad auto ieripoja sētā, tantuks kā cāļumāte sēdēja pagalma vidū uz saiņu kaudzes. Jā, tā tiešām bija vērtība, kura jāsargā! Jānim bija sajūta, ka viņš ir sagādnieks un tūlīt būs jāizvadā preces veikaliem. Vispirms mašīnā akurāti vajadzēja novietot vairāk nekā 20 pudeļu ar etiķi, pēc tam — ar eļļu. Katra pudele bija ietīta vecā avīzē. Jānim vajadzēja krietni papūlēties, lai uz aizmugurējā sēdekļa iedabūtu divus maisus, kuros bija sāls paciņas. Vislielākās problēmas sagādāja milzu katls, kura vāks bija nosaitēts visdažādāko izmēru lentītēm. Nevarēdams saprast, kas tur tik smags, Jānis ziņkārē atsaitēja pāris lentīšu un ielūkojās katlā. Arī tur bija sāls, tikai izbērts no paciņām.
Katlam vajadzēja atvēlēt goda vietu — blakus Jānim, bet tante iespraucās aizmugurējā sēdeklī starp maisiem. Jānis lēš, ka Eirosavienības gaidās viņa ceļabiedre eļļu, etiķi un sāli sapirkusi vismaz 10 gadiem. Nu īsta Eirotante!
