Laikā, kad līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā palikuši tikai nepilni divi mēneši, esam uzzinājuši visai drūmu vēsti — pievienošanās tik kārotajai savienībai Latvijas iedzīvotājiem draud ar pamatīgu “eirošoku”.
Laikā, kad līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā palikuši tikai nepilni divi mēneši, esam uzzinājuši visai drūmu vēsti — pievienošanās tik kārotajai savienībai Latvijas iedzīvotājiem draud ar pamatīgu “eirošoku”. Izrādās, Latvija nav sagatavojusies uzņemšanai Eiropas Savienībā. Nav līdzējusi pat Eiropas Komisijas kritika — vezums uz priekšu nekust tik un tā.
Iestāšanos Eiropas Savienībā gaidām vairākus gadus. Nu jau pusgads aizritējis kopš referenduma, aktīvi gatavojamies Eiroparlamenta vēlēšanām, un, šķiet, problēmām nevajadzētu būt. Diemžēl tādas ir, un ne viena vien.
Aizņemta ar savstarpējo nesaskaņu risināšanu, nu jau demisionējusī Repšes vadītā Latvijas valdība “aizmirsusi”, ka jāgādā arī par valsts sagatavošanu Eiropas Savienībai. Eiropas Komisijas speciālisti norāda, ka Latvijā joprojām nav veiktas vairāku desmitu likumu izmaiņas, Eiropas prasībām nav pielāgoti Ministru kabineta izdotie noteikumi. Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas gatavību Eiropas Savienībai kritiski vārdi veltīti arī mūsu lauksaimniecībai — tā nav gatava Eiropas tirgum. Arī iepirkumu likums mums nav izstrādāts, tāpat nav noteikta atkritumu pārstrādes kārtība un veikta virkne citu saskaņošanas darbu. Izrādās, nav pat izstrādāts mehānisms Eiropas Savienības fondu piešķirto līdzekļu tērēšanai. Pats pārsteidzošākais, ka Eiropas nauda Latvijas Valsts kasē ir jau kopš 1. janvāra, tikai neviens tai netiek klāt. Jo nezina — kā!
Maz ticams, ka situācija strauji uzlabosies. Atlikuši divi mēneši, un teorētiski vēl varētu “saraut”, daudz ko no nepadarītā tomēr paveicot. Ja vien būtu darītāji! Bet mums pat valdības nav. Ticamāk, ka maijs Latvijā atnāks ne tikai ar prieku par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī ar amatpersonu sagādātiem nepatīkamiem pārsteigumiem.
