Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls “Eiropiāde 2004”, kurš pagājušajā nedēļā notika Rīga, ir izdevies un noritēja veiksmīgi, uzskata festivāla rīkotāji.
Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls “Eiropiāde 2004”, kurš pagājušajā nedēļā notika Rīga, ir izdevies un noritēja veiksmīgi, uzskata festivāla rīkotāji.
Festivālu organizēja Rīgas dome un “Eiropiādes” Starptautiskā komiteja.
Festivāla Starptautiskās komitejas prezidents Bruno Pēters norādīja, ka Rīgā notikušais festivāls bija labi sagatavots, kas ir viens no priekšnoteikumiem festivāla veiksmīgai norisei.
Kā sacīja festivāla Starptautiskās komitejas prezidents, kaut gan festivālam nav nekāda sakara ar politiku, šogad sanāca tā, ka pasākums notika vienā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
“Jūs atvērāt mums ne tikai vārtus uz Austrumiem, bet arī savas sirdis,” sacīja festivāla prezidents, atzīstot, ka “Eiropiādes” dalībniekiem bija iespēja izjust Latvijas identitāti un gūt iedvesmu.
“”Eiropiādes” festivāla laikā pilsētā bija jūtama tā pati atmosfēra, kāda te bija Rīgas 800 gadu svinību laikā,” sacīja Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, piebilstot, ka Latvijas galvaspilsētu šī pasākuma laikā varēja pamatoti saukt par “iedvesmas pilsētu”.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP) teica, ka šajās dienās te pulcējās ne tikai Eiropas valstu pārstāvji, bet arī daudzi viesi no Rīgas sadraudzības pilsētām, tajā skaitā no Sudžou, Pekinas, Taškentas.
Čivle atzina, ka rīdzinieku interese par tiem pasākumiem, kuri bija par maksu, nebija tik liela, kā prognozēts iepriekš. Pēc viņas teiktā, tribīnes tomēr tukšas nepalika, jo Rīgas domes Labklājības departaments biļetes dāvināja maznodrošinātajiem un Latvijas mākslas kolektīvu pārstāvjiem.
Kopumā festivāls izmaksājis 500 000 latu, tajā skaitā 341 600 latu atvēlēts no Rīgas pilsētas budžeta.
“Eiropiāde” ir viens no lielākajiem tautas mākslas un kultūras forumiem, kurš kopš 1964. gada katru gadu notiek kādā Eiropas valstī. Sarīkojuma galvenais mērķis ir draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes.
Latvijā ieradās dejotāji un tautas muzikanti no Austrijas, Beļģijas, Šveices, Čehijas, Vācijas, Dānijas, Spānijas, Igaunijas, Francijas, Somijas, Lielbritānijas, Grenlandes, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Īrijas, Lietuvas, Portugāles, Zviedrijas.
