Pagājušais gads Naturalizācijas pārvaldei un tās struktūrvienībām, arī Aizkraukles filiālei, bijis viens no ražīgākajiem naturalizācijas pretendentu iesniegumu skaita ziņā.
Pagājušais gads Naturalizācijas pārvaldei un tās struktūrvienībām, arī Aizkraukles filiālei, bijis viens no ražīgākajiem naturalizācijas pretendentu iesniegumu skaita ziņā. Pērn pilsonību vēlējušies iegūt 133 Aizkraukles rajona iedzīvotāji.
Naturalizācijas pārvaldes Aizkraukles filiāles vadītājs Gundars Svenčs uzskata, ka daudzu nepilsoņu izvēli iegūt pilsonību veicinājis Latvijas lēmums pievienoties Eiropas Savienībai. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pērn pilsonības pretendentu skaits Aizkraukles rajonā pieaudzis gandrīz divkārt. 2002. gadā reģistrēti 85 naturalizācijas iesniegumi.
“Nepilsoņi parasti min vairākus iemeslus, kas traucē vai pamudina sākt naturalizācijas procesu,” stāsta Gundars Svenčs. “Viens no tiem ir bažas, ka nevarēs nokārtot latviešu valodas un vēstures eksāmenu. Kavē arī nespēja samaksāt valsts nodevu un sagādāt nepieciešamos dokumentus. Iegūt pilsonību mudina vēlēšanās justies piederīgam šai valstij, iegūt iespēju brīvi ceļot, studēt un strādāt Eiropas Savienības valstīs, nokārtot īpašuma jautājumus.
2003. gadā mainīti Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevas apmēru, un tagad lielāka cilvēku kategorija (skolēni, studenti, bezdarbnieki, pensionāri) var maksāt samazināto — 3 lati — valsts nodevu.
Pērnā gada nogalē sadarbībā ar Latvijas tautas skolu Aizkrauklē pirmo reizi noorganizējām latviešu valodas bezmaksas kursus nepilsoņiem, kuri pēc tam kārto naturalizācijas pārbaudes eksāmenus un iegūst Latvijas pilsonību. Atsaucība bija ļoti liela, un pašlaik kursos divās grupās mācās 30 cilvēku. Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas darbinieki 2003. gadā kopīgi ar Jaunjelgavas pilsētas, Skrīveru un Kokneses pagasta pašvaldības pārstāvjiem uz vietas organizēja iedzīvotāju nepilsoņu konsultācijas, bet Skrīveros pieņēma naturalizācijas eksāmenu.”
Aizkraukles rajonā visvairāk (83) naturalizācijas pieteikumus iesnieguši Aizkraukles pilsētas iedzīvotāji. Taču arī pārējās pašvaldībās aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem jūtami pieaugusi.
Pilsonības pretendenti lielākoties bijuši krievu tautības cilvēki (67), baltkrievi (21) un ukraiņi (19), iesniegumi saņemti arī no poļiem (12), lietuviešiem (11) un citu tautību pārstāvjiem. Salīdzinoši pagājušajā gadā daudz lielāku aktivitāti izrādījuši vīrieši, tomēr kopumā naturalizācijas pieteikumus vairāk iesniegušas sievietes. Aizkraukles rajonā pilsonību vēlējās iegūt 74 sievietes un 59 vīrieši. Pieaug arī pretendentu skaits ar augstāko izglītību. Naturalizēties vēlas pārsvarā 18 līdz 50 gadu veci cilvēki.
