1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tomēr priekšstats par to, kā tiek pieņemti ES lēmumi un kā darbojas tās institūcijas, nereti vēl ir ļoti aptuvens.
1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Tomēr priekšstats par to, kā tiek pieņemti ES lēmumi un kā darbojas tās institūcijas, nereti vēl ir ļoti aptuvens.
Sestdien, 12. jūnijā, pirmo reizi vēsturē piedalīsimies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, rezultātā ievēlēsim 9 deputātus no Latvijas. Bet ko gan īsti viņi Briselē un Strasbūrā darīs?
Kas ir Eiropas Parlaments?
Eiropas Parlaments ir līdzīgs nacionālo valstu parlamentiem, tikai saskaņā ar 1957. gada Romas līgumu tas pārstāv nevis kādas nacionālās valsts vēlētājus, bet gan Eiropas Kopienā apvienoto valstu tautas. Tāpat kā nacionālajos parlamentos, EP deputātus ievēl tiešās vispārējās vēlēšanās un uz noteiktu laiku — 5 gadiem. Pirmās EP vēlēšanas notika 1979. gada jūnijā, savukārt 12. jūnijā notiks jau sestās EP vēlēšanas, kurās ievēlēs 732 deputātus nu jau no 25 ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī no Latvijas.
Saskaņā ar dalībvalstu lēmumu Eiropas Parlaments darbojas vienlaikus trijās pilsētās. Tā plenārsesijas notiek Francijas pilsētā Strasbūrā, savukārt darbs komisijās un ārkārtas sesijas notiek Briselē. Pats EP sekretariāts un apmēram 2000 ierēdņu strādā Luksemburgas mītnē. Šāds darba sadalījums nodrošina regulāru ceļasomu pakošanu gan deputātiem, gan EP darbiniekiem.
EP ir savi informācijas biroji katras ES valsts galvaspilsētā, tajā skaitā arī Rīgā, Basteja bulvārī 14, tālr. 7225177.
Pēc 10 jauno dalībvalstu pievienošanās ES EP izmaksas ir aptuveni 2,38 eiro uz iedzīvotāju. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka tulkošana vien jānodrošina nevis 11 valodās, kā tas bija agrāk, bet nu jau 20 valodās. Arī mūsu deputāti komiteju un plenārsēžu laikā varēs debatēt, iesniegt grozījumus un atbildēt uz jautājumiem latviešu valodā.
Kādas ir EP pilnvaras?
Eiropas Parlamentam ir trīs galvenās pilnvaras:
* likumu pieņemšana,
* ES budžeta pieņemšana un pārraudzīšana,
* izpildvaras uzraudzīšana.
Pieņemot ES likumdošanu, process sākas ar Eiropas Komisiju (EK), kura sagatavo likumprojektu, līdzīgi kā nacionālajā līmenī to dara ministrijas. Dažkārt likumprojektu iesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Padomē, bet vairumā gadījumu to izskata ES Padomē un Eiropas Parlamentā vienlaikus, tādējādi piešķirot abām institūcijām līdzīgas tiesības. Tas nozīmē, ka abas institūcijas Eiropas likumus pieņem kopā, proti, likums var stāties spēkā tikai tad, kad ES Padome un Eiropas Parlaments par to ir vienojušies un saskaņojuši savas nereti atšķirīgās pozīcijas.
To sauc par lēmumu kopīgās pieņemšanas procedūru. To piemēro visdažādākajās jomās, piemēram, spriežot par darbaspēka brīvu pārvietošanos, iekšējo tirgu, zinātnes pētījumiem un tehnoloģiju izstrādi, izglītību, kultūru, vides aizsardzību, patērētāju tiesību, veselības aizsardzību. Tomēr dažos svarīgos jautājumos, piemēram, nodokļu un lauksaimniecības produktu cenu jomā, EP sniedz tikai atzinumus. Tādos gadījumos EP darbojas vairāk kā ideju ģenerators un politiskā spiediena mehānisms.
Katru gadu decembrī EP apstiprina Eiropas Savienības nākamā gada budžetu. Šīs pilnvaras EP dod iespēju aizstāvēt savas politiskās prioritātes. Ja EP un ES Padome pēc diviem budžeta projekta lasījumiem laikā no maija līdz decembrim nevienojas par izdevumu apjomu, Parlamentam ir tiesības noraidīt budžetu kopumā. Šī gada budžeta apspriešanā parlamentārieši uzstāja, lai vairāk naudas tiktu piešķirts tieši paplašināšanās procesa finansēšanai un Irākas atjaunošanai.
EP politiskais sazarojums
Eiropas Parlamenta darbu vada prezidents, kas to pārstāv oficiālās sanāksmēs un starptautiskajās attiecībās, kā arī vada plenārsēdes, Biroja un politisko grupu priekšsēdētāju sanāksmes. Deputāti prezidentu ievēl divarpus gadiem, tas nozīmē, ka viena sasaukuma laikā ir divi prezidenti. Pašlaik šo augsto amatu līdz pat jaunajām EP vēlēšanām ieņem īrs Pats Kokss.
Politiskajās grupās apvienojas dažādu valstu deputāti. Eiropas Parlamentā deputāti darbojas nevis pēc tautības, bet gan pēc savas politiskās pārliecības, ideoloģijas. Piemēram, Eiropas Tautas partija, kurā plāno darboties gan mūsu “Jaunais laiks”, gan Tautas partija, gan Latvijas Pirmā partija, apvieno kristīgos demokrātus no dažādām Eiropas valstīm. Savukārt kreisie spēki darbojas Eiropas Sociālistiskās partijas grupā, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvo apvienības grupā. Dažkārt jābrīnās, kā pašreizējās septiņas politiskās grupas spējušas samierināt tik raibu politisko spēku paleti — proti, kopumā šajā sasaukumā pārstāvētas apmēram 112 nacionālo partiju!
Tiesības sūdzēties ikvienam
Eiropas Parlamenta likumīgums sakņojas vispārējās tiešās vēlēšanās. Ikviens ES iedzīvotājs var vērsties pie kāda no EP deputātiem ar savām cerībām vai raizēm. Pie tam arī individuāli vai grupās ES pilsoņi var īstenot savas tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamenta prezidentam, izsakot savu lūgumu vai sūdzību jautājumos, kas ir ES kompetencē.
Visās dalībvalstīs darbojas EP informācijas biroji, kuros ikviens iedzīvotājs var saņemt papildu informāciju par savām tiesībām sūdzēties. Ikviens var vērsties arī Eiropas Ombudsmenā, kas izskata strīdus starp ES pilsoņiem un ES iestādēm.
Kāpēc piedalīties EP vēlēšanās?
Kāpēc gan vēlēt Eiropas Parlamentu, kurš darbojas tālu Briselē? Tomēr arī Latvijai būs jāņem vērā Eiropas Savienībā pieņemtie likumi, un arī ES budžets tieši ietekmēs mūsu dzīves līmeni. Kāpēc gan pašam neizlemt, kurš no kandidātiem pārstāvēs jūs Latvijas iedzīvotājiem svarīgos jautājumos, kas ietekmēs mūsu ikdienu?
Tikai pāris piemēru no EP pēdējo piecu gadu darbības. Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijas jauniešiem būs plašākas iespējas iegūt izglītību ārzemēs, piesakoties “Erasmus” programmas stipendijām. 1987. gadā, kad “Erasmus” ieviesa, 3000 jauniešu izmantoja iespēju apmaiņas programmā mācīties kādā citā ES valsts universitātē. 2002. gadā stipendiātu skaits sniedzās jau pāri miljonam. Tieši EP deputāti uzstāja, ka 2000.—2006. gada “Erasmus” budžetā jāņem vērā jauno dalībvalstu vajadzības. Tāpēc deputāti pieprasīja tā palielināšanu līdz 1850 miljoniem eiro sākotnēji plānoto 1550 miljonu eiro vietā. Tika panākta vienošanās, ka šo budžetu vajadzības gadījumā var pārskatīt, ja tas neapmierinās Centrālās un Austrumeiropas valstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām ārzemēs.
EP deputāti izstrādā arī rezolūcijas, kurām nav juridiska, bet ir politisks spēks. Piemēram, nesen pieņemtajā EP rezolūcijā par ES—Krievijas attiecībām deputāti ne tikai stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, bet arī pieprasa Krievijai nekavējoties ratificēt robežlīgumus ar Latviju un Igauniju.
Arī deputāti no Latvijas jau aktīvi iesaistījušies EP darbībā — pēc viņu iniciatīvas šobrīd top rezolūcijas projekts, kas aicina nosodīt totalitārā komunistiskā režīma noziegumus bijušajā PSRS un citās Eiropas sociālistiskajās valstīs. Šim jautājumam vēl jānonāk līdz EP plenārsesijai, lai pirmo reizi starptautiskā līmenī un oficiāli atzītu režīma pastrādātos noziegumus. Šis piemērs pierāda, ka arī viena deputāta vai deputātu grupas iniciatīva, liekot lietā kontaktus un pamatotus argumentus, var nokļūt EP dienaskārtībā.
Tava balss Eiropā
Šī gada 10.—13. jūnijā visās 25 ES valstīs notiks jau sestās EP vēlēšanas, un tajās ievēlēs 732 deputātus, kuri pārstāvēs 455 miljonu Eiropas Savienības iedzīvotāju vēlmes un intereses. Savukārt Latvijā šī būs pirmā reize, kad notiks EP vēlēšanas un mums tiks dota iespēja ievēlēt savus pārstāvjus EP. Latvijas vēlētāji varēs paust savu viedokli lielajā Eiropas politikā, to ietekmēt un sekot tās veidošanai.
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās Latvijā ir:
* Latvijas pilsoņiem,
* ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un ne vēlāk kā līdz 13. maijam par savu vēlmi vēlēt Latvijā paziņojuši Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Šiem pilsoņiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem 18 gadu vecumu un iekļautiem Latvijas Vēlētāju reģistrā.
Latvijā EP vēlēšanas notiks sestdien, 12. jūnijā, un tajās ievēlēs 9 deputātus. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi strādās no pulksten 7 līdz 22. EP vēlēšanās Latvijā notiek arī iepriekšējā balsošana trīs dienas pirms vēlēšanu dienas — 9., 10. un 11. jūnijā. Šajās dienās vēlēšanu iecirkņi ir atvērti ne mazāk kā četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos laikos.
Saskaņā ar jauno vēlētāju reģistrācijas kārtību šajās vēlēšanās katram vēlētājam jādodas balsot uz to vēlēšanu iecirkni, kurā viņš ir reģistrēts. Citā vēlēšanu iecirknī nobalsot nevarēs.
Šīm vēlēšanām Latvijā deputātu kandidātu sarakstus iesniegušas 16 partiju un partiju apvienību, sarakstos kopā piesakot 245 deputātu kandidātus.
EP vēlēšanu rezultātus publiskos pēc tam, kad vēlēšanas būs beigušās visās ES dalībvalstīs, tātad 13. jūnija naktī.
***
Nereti uzdodam jautājumu, kāpēc doties balsot? Pārdomām tikai daži iemesli:
* ja tu esi tiesīgs vēlēt, bet to nedari, vēlāk arī nevajag sūdzēties, ka viss notiek slikti…
* balsojot tu vari atcelt kāda cita balsi, kas balso pretēji tavām vēlmēm. Tu taču noteikti zini kādu draugu, kaimiņu, radinieku, kura uzskati ir pilnīgi pretēji tavējiem un kurš noteikti dosies uz vēlēšanām, un lems par nākotni tavā vietā…
* katra, arī tava, balss tiek saskaitīta un ir svarīga tik mazā valstī kā Latvija…
* balsojot neko nevar zaudēt, bet nebalsojot tu zaudē iespēju kaut ko mainīt nākotnē…
* pat mūsdienās cilvēki cīnās par tiesībām balsot, tāpēc izmanto tiesības, kas tev dotas…
* ar ievēlēto deputātu starpniecību tu varēsi piedalīties Eiropas veidošanā un attīstībā…
Saeimas ESIC
