Viena no iespējām, kā lietderīgi apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kuru neapstrādā un neko neaudzē, ir stādīt tajā mežu.
Viena no iespējām, kā lietderīgi apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kuru neapstrādā un neko neaudzē, ir stādīt tajā mežu. Meža ieaudzēšanai jeb lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanai iespējams saņemt gan Eiropas atbalstu, gan nodokļu atlaides.
2003. gadā divas reizes vairāk
Meža ieaudzēšana ir jaunas meža audzes veidošana lauksaimniecībā neizmantotā zemē, un šīs darbības mērķis ir racionāli izmantot zemi. 2003. gadā Latvijā ieaudzēti 1003 hektāri meža, galvenokārt to darījuši privātā meža īpašnieki, kuri stādījuši lielākoties bērzus un egles. Pēdējo piecu gadu laikā meža ieaudzēšana vēršas plašumā. Pagājušajā gadā no jauna iestādītā meža platības ir divas reizes lielākas nekā iepriekšējos gados.
Lai varētu ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemē, cilvēkam, kurš vēlas to darīt, Lauku atbalsta dienestā jāsaņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļauja. Ja meža audzētājs vēlas saņemt nodokļu atlaides vai Eiropas atbalstu, viņam nepieciešams arī mežniecībā apstiprināts meža ieaudzēšanas plāns.
Mežsaimnieki tiek galā paši
Konsultēt mežsaimniekus plānu sagatavošanā, kā arī pieteikumu izpildīšanā, lai saņemtu Eiropas atbalstu, ir viens no Taurkalnes mežniecības mežzines Ingrīdas Bergas ikdienas darbiem. Viņa stāsta:
— Cilvēkam, kurš nolēmis stādīt mežu lauksaimniecībā neizmantotā zemē, bet nepretendē nodokļu atlaidēm vai Eiropas atbalstam, pietiek ar Lauku atbalsta dienestā saņemtu atļauju. Taču mežsaimniekiem, kuri vēlas izmantot šīs priekšrocības, nepieciešams mežniecībā apstiprināts meža ieaudzēšanas plāns. Cilvēki, kuriem ir mežsaimnieciskā izglītība vai viņi strādā šajā nozarē, ar plāna sagatavošanu parasti tiek galā paši. Mēs vairāk palīdzam tiem, kuriem šajā jomā nav tik labu zināšanu. Svarīgi pareizi sagatavot plānu, aprēķināt tāmes, izpildīt pieteikumu atbalsta saņemšanai.
Ja Lauku atbalsta dienestā apstiprina mežsaimnieka pieteikumu atbalsta saņemšanai, mēs kopā ar Lauku atbalsta dienesta speciālistiem dodamies pārbaudīt, kā kociņi iestādīti, kā izkopta apmežotā platība. Ja apstādītā platība atbilst meža ieaudzēšanas kritērijiem, vienā hektārā ir noteikts skaits koku, teritorija ir izkopta, lauksaimniecības zemi atzīst par jaunaudzi un reģistrē kā meža zemi.
Ingrīda Berga piebilst, ka, pretendējot nodokļu atlaidei un Eiropas atbalstam, drīkst izmantot tikai sertificētās audzētavās iegādātu stādāmmateriālu.
Gadu desmitiem nemaksās nodokli
Viens no atbalsta veidiem lauksaimniecības zemes apmežotājiem ir nodokļu atlaides. Ja stādīti skujukoki, meža īpašnieks 40 gadu (kamēr stādījumu uzskata par jaunaudzi) var nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli, par lapukoku stādījumiem nodokļa atlaide ir 20 gadu.
Meža ieaudzētāji var saņemt arī Eiropas atbalstu. Iesniedzot pieteikumu SAPARD projektam, varēja saņemt Eiropas līdzfinansējumu 50 procentu apmērā. Savukārt Eiropas struktūrfondi piedāvā kompensāciju par paveikto — 400 eiro par hektāru apstādītās platības un nākamos divus gadus — 140 eiro par jaunaudzes kopšanu.
Ienākumi nesedz izdevumus
Kuri cilvēki visbiežāk vēlas apmežot lauksaimniecības zemi? Bergas kundze stāsta, ka tie ir cilvēki, kuri dzīvo pilsētās, arī ārpus Latvijas, viņiem ir zeme laukos, kuru neapstrādā. Tie ir arī zemnieki, kuri samazina apstrādājamās platības, lai zeme neaizaugtu krūmiem, apmežo to. Tas ir prātīgākais risinājums, kā arī labs ieguldījums nākotnē, vērtība, kas paliks viņu bērniem.
Ja ir iespēja saņemt nodokļu atlaides un Eiropas atbalstu meža ieaudzēšanai, vai neveidojas tendence, ka to dara naudas dēļ? Ingrīda Berga uzskata, ka nav pamata tā domāt: “Pirms trijiem gadiem nauda, ko varēja saņemt par meža ieaudzēšanu, varbūt bija lielāka nekā šajā darbā ieguldītie līdzekļi, taču tagad tā vairs nav. Gan izmaksas palielinājušās, gan arī strādnieki, kuri veic šo darbu, savu veikumu sākuši vērtēt augstāk. Labus strādniekus mūsdienās atrast nav nemaz tik viegli.”
Sarežģītas formalitātes
Arī šo atbalstu saņemt nav nemaz tik vienkārši. Bergas kundze domā, ka daudzus atbaida sarežģītās formalitātes. Pretendējot SAPARD naudai, vieglāk bija izpildīt pieteikumu, taču sarežģītāks bija pats meža ieaudzēšanas plāns. Kandidējot Eiropas struktūrfondu naudai, sagatavot plānu ir vieglāk, savukārt pieteikuma izpilde kļuvusi grūtāka. Lai savāktu visus nepieciešamos dokumentus, jāapmeklē virkne iestāžu, kuras nav vienuviet. Ir iestādes, kuras nekādas konsultācijas pa tālruni nesniedz, paskaidro tikai klātienē. Pieteikums Eiropas struktūrfondiem jāiesniedz elektroniskā veidā, bet cik saimniekiem laukos ir dators un internets?
“Krīči” gaida SAPARD naudu
Ingrīda Berga: “Taurkalnes mežniecībā apstiprināja divus meža ieaudzēšanas plānus iesniegšanai SAPARD programmā, kā arī vienu plānu Eiropas struktūrfondiem. Visi no Valles pagasta. Interese par šo Eiropas atbalsta veidu bija lielāka, taču sadaļā par lauksaimniecības zemes apmežošanu pieteikumus pieņemt pārtrauca. Šajās dienās gan pieteikumus atsāka pieņemt.”
Viens no uzņēmumiem, kurš Taurkalnes mežniecības teritorijā šogad realizēja SAPARD projektu, ir SIA “Krīči”. Uzņēmuma izpilddirektors Andris Polāns stāsta: “Šogad uzņēmumam piederošos septiņos hektāros lauksaimniecības zemes, kas vairākus gadus nebija apstrādāta, iestādījām egles un priedes. Pieteikums SAPARD līdzekļu saņemšanai apstiprināts un arī paveiktais novērtēts, bet Eiropas naudu pagaidām vēl saņēmuši neesam. Tomēr sagatavojām pieteikumu Eiropas struktūrfondiem, jo uzskatām, ka tas varētu būt likumsakarīgs iesāktā darba turpinājums. Ja arī pieteikumu sagatavošanā bija kādas grūtības, tās jau aizmirsušās, jo ikdienas darbi svarīgāki. Tā kā mūsu uzņēmums nodarbojas ar mežizstrādi un kokapstrādi, jauna meža stādīšana ir labs ieguldījums nākotnē.”
Lati jau makā
Ir vairākas saimniecības, kuras SAPARD atbalstu lauksaimniecības zemes apmežošanai jau saņēmušas. “Latvijas Avīzē” publicēts 30 lielāko atbalsta saņēmēju saraksts. Tajā arī četri saimnieki no Aizkraukles rajona: Linda Ratkeviča, kuras saimniecība ir uz Aizkraukles un Ogres rajona robežas (sabiedriskais finansējums 9303 lati), Varis Sīpols no Jaunjelgavas (7166 lati), Arvīds Pipirs no Mazzalves (4464 lati) un Jānis Belickis no Aizkraukles (2824 lati). Katrs no viņiem realizējis vienu projektu.
