Ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā cilvēku laukos kļūst arvien mazāk — intervijā laikrakstam “Diena” atzinis Berlīnes Populācijas un attīstības institūta pētnieks Štefens Krēnerts.
Viņš skaidro, ka Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē un Skandināvijā demogrāfiskie rādītāji ir samērā labi, un šīs zemes spēj piesaistīt arī tām nepieciešamo imigrāciju. Austrumeiropa deviņdesmito gadu un pašreizējā dzimstības krituma dēļ ir problemātiska un cieš arī no izceļošanas. Tas ietekmēs Eiropas reģionālo attīstību, un jau var novērot, ka stabilizējas tikai apvidi ap pilsētām, lauki atpaliek gan demogrāfiski, gan ekonomiski.
Tā ir ne tikai Austrumeiropas iezīme, tas redzams arī Dienvideiropas valstīs ar zemu dzimstību — Itālijā un Spānijā.
Krēnerts uzskata, ka “valstīs ar negatīvu demogrāfiju ir jāsaprot: savus lauku apvidus attīstīt jūs nespējat. ES pēdējo gadu desmitos laukos iepludināja lielu naudu cerībā, ka šie apvidi attīstīsies, un tās naudas tur vairs nav. Krīzes dēļ turpmāk tādas investīcijas nevarēs atļauties. Subsīdijām vajadzētu vairāk koncentrēties pilsētās un to apkaimē. Par lauku apvidiem jādomā, kā apgādāt ar precēm un pakalpojumiem tur novecojošo sabiedrību. Lauku izaugsme nav reāla”.
Viņaprāt, tas ir smags jautājums arī Vācijai, kur ir ciemati ar 100 iedzīvotājiem. Viņi pēdējos sešos astoņos gados ir zaudējuši līdz 25% iedzīvotāju, un ir paredzams, kad prom aizbrauks vai nomirs arī pēdējais iemītnieks.
Dzimstības kritumam nav īstā risinājuma un pat ne risinājuma vispār. Imigrācija ir tikai viens no faktoriem, kas šo norisi var mīkstināt. Piektdaļai Vācijas iedzīvotāju ir tā saucamais migrācijas fons, un lielas grupas ir bez izglītības, darba un iespējas dot labumu sociālajai labklājībai, tāpēc ir grūti tautai paskaidrot, ka imigranti ir vajadzīgi — tikai mazākā skaitā un ar labāku izglītību.
Vācija nav vienīgā zeme, kurai vajadzīgi kvalificēti imigranti. Tāda ir arī Lielbritānija, ASV, arī Austrumeiropa. Par kvalificētiem imigrantiem nākas sacensties, bet viņiem tiešām jābūt kvalificētiem.
Viņš uzskata, ka dzimstības izmaiņas nav iespējams novērst. Tās var tikai mīkstināt ar dažiem faktoriem. Viens no tiem ir mūsdienīga ģimenes politika, lai nedaudz celtu dzimstības līmeni. Otrs — kvalificētu imigrantu piesaiste. Trešais — jāsamierinās ar reģionālajām atšķirībām starp pilsētām un lauku apvidiem. Subsīdijas jāizmanto pilsētu attīstībai — galvenokārt to grupu integrēšanai, kas ir ārpus darba tirgus nepietiekamās izglītības dēļ.
