Turpinājums. Pēdējā Anglijā aizvadītajā dienā mums bija iespēja viesoties fermera saimniecībā, kādas vairumā gribētos redzēt arī Latvijā.
15. turpinājums.
Pēdējā Anglijā aizvadītajā dienā mums bija iespēja viesoties fermera saimniecībā, kādas vairumā gribētos redzēt arī Latvijā. Iepazīstot šo saimniecību, var apgalvot: mūsu zemnieki Eiropas Savienībā būs ieguvēji.
Dzīvo vissausākajā vietā
Komercfermeris, kā viņš pats sevi dēvē, Kriss Batlers mantojis 200 hektāru zemes, vēl ap 200 hektāru viņš piepircis klāt, kaut gan pagaidām šī zeme vēl pieder bankai, jo nav pilnībā izmaksāta. Daļu lauku saimnieks nomā. Audzē labību, rapsi, cukurbietes, dārzeņus.
Labību fermeris pats arī uzglabā un vēlāk pārdod ar starpnieka — kooperatīva — palīdzību. Šogad Kriss iesējis miežus alum — eksportēšot uz Dāniju. Cukurbietes izaudzē, novāc un aizved uz fabriku 50 kilometru attālumā. Pārpalikušās iear laukā mēslojumam.
Batlera kungs uzskata, ka liktenis viņam lēmis dzīvot vissausākajā Anglijas vietā — te gadā nolīst tikai 55 milimetri nokrišņu. Vasaras vienmēr esot sausas, bet apūdeņo tikai pusi lauku. Toties ziemas ir mitras, pērn bijusi visslapjākā ziema 300 gados. Zeme te ir smaga — māls, smilts, grants.
Skaita putnus un tauriņus
Grīnstedas saimniecību tikai daļēji var uzskatīt par bioloģiskās saimniekošanas lauksaimniecisku uzņēmumu, jo pilnībā bez ķīmijas te tomēr neiztiek. Taču nu jau septiņus, astoņus gadus laukus pret insektiem nemiglo — tos iznīcina putni.
Par putniem ir īpašs stāsts. Kādam tas varbūt liksies pat komisks, bet, ticiet man, tas ir patiess! Izrādās, Kriss par putniem saņem subsīdijas! Atbrauc uz fermu īpaša komisija un skaita putnus… Nu gluži visus lidoņus jau nesaskaitīsi, taču to vīterošanas veidus gan, un, jo vairāk dažādu putnu dziesmu fiksēts, jo lielāku piemaksu dabū fermeris — ja putniem te patīk, tātad vide ir dabiska, ekoloģiski tīra.
Tas pats attiecas uz tauriņiem. Pēdējos gados viņu skaits un veidi pieauguši par 600 procentiem!
Eiropa nosaka pļaujas laiku
Ļoti gribējām zināt, ko un kā komercfermeris iegūst no Eiropas Savienības. Kriss Batlers ir iesaistījies divos ES projektos, viens no tiem — “Leaf”. Šī programma aptver 15 procentu visas Anglijas labības zemes.
Ko tad nosaka šī programma? Pirmkārt, 10 procentu lauku obligāti jāatstāj atmatā. Tas ir galvenais noteikums, lai saņemtu subsīdijas. Septiņus gadus šos laukus neaiztiek, jāizgriež tikai krūmi.
Zāle jānopļauj un jāatstāj mēslojumam — to nedrīkst savākt un pārdot vai kā citādi izmantot. Eiropa nosaka pat pļaujas laiku (nu gluži kā kompartijas laikos, kad partijas sekretārs labāk zināja, kad jāsēj un jāpļauj — aut.) — no 15. jūlija līdz 15. augustam!
80 kilometru žogu
Grīnstedas ferma ir tik liela, ka izstaigāt to kājām praktiski nav iespējams. Tāpēc saimnieks aicina mūs savādā autobusā ar milzu traktora cienīgiem riteņiem — tas esot lietots NATO armijas automobilis, izpārdošanā nopirkts.
Šīs fermas lauki nav lieli — vidēji 7 hektāri. Normālai saimniekošanai laukam vajadzētu būt 15 — 20 hektāru lielam. Katru lauku ieskauj žogs no kazenēm, mežrozēm, Kaukāza plūmēm. Pavisam saimniecībā ir 80 kilometru (!) žogu un grāvju. Un tie visi jākopj, jo dzīvžoga ogas ēd putni un sīkie dzīvnieciņi. Pie tam par šo norobežojošo žogu kopšanu — regulāru apgriešanu — valsts maksā subsīdijas. Ir vērts pūlēties, jo cīņa ar dzelkšņainajiem zariem ir visai smags darbs.
Mēslojums no tualetēm
Ja jau minerālmēslus lietot nedrīkst un lopus šajā fermā neaudzē, kur tad ņem mēslojumu? Izrādās, izmanto cilvēku radītos atkritumus — no izgāztuvēm, tualetēm… Tie, protams, iepriekš kompostā ilgā laikā ir sadalījušies. Šādi mēsloti, īpaši labi augot tomāti.
Šādus mēslus tikai neatļauj izmantot laukiem, kuros audzē dārzeņus un labību tūlītējam patēriņam.
Ķimikāliju lietošanu cenšas ierobežot arī tādējādi, ka uz hektāra izsēj mazāk graudu — apmēram ceturto daļu no parastā daudzuma. Tad stiebri ir lieli, stabili, un nevajag tik daudz pesticīdu.
Pa labības laukiem ne iet, ne braukt nedrīkst. Tam ierīkotas speciālas taciņas. Visi mazie lauku celiņi asfaltēti, tāpēc izbraukt var visur, tikai šie celiņi ir ļoti šauri, un automašīnām ir grūti izmainīties.
Pelna zirgs un skrejceļš
Šajā fermā, šķiet, padomāts par visu, kas saimniekošanai varētu dot kādu pienesumu. Kaut nelielu, bet peļņu dod pat zirgs un skrejceļš.
Turpmāk vēl
