Audzē visu ko. Ko tad audzē Stīls? Vieglāk būtu nosaukt, ko viņš neaudzē.
12. turpinājums.
Audzē visu ko
Ko tad audzē Stīls? Vieglāk būtu nosaukt, ko viņš neaudzē. Ir salāti, sinepes, kartupeļi, skābenes, kāposti, gurķi, redīsi, kabači, spināti, sīpoli, ķiploki, pupas, zirņi, 20 veidu ķirbju utt. Vārdu sakot — viss, ko pieprasa pircēji. Nu gluži kā mūsu mazdārziņos.
Un cenas? Normālas. Kā saka Stīla kungs, ekoloģiski tīro produkciju ļoti dārgi pārdot nedrīkst, jo tad daudzi pircēji to nevarēs atļauties.
Dažas cenas pierakstīju. Piemēram, trīs kilogramu Kazanovas šķirnes kartupeļu (veco) martā maksāja 1 mārciņu (gandrīz latu), 200 gramu skābeņu — 1 mārciņu, 1 kilograms sīpolu — 80 pensu, 100 gramu salātu — 1 mārciņu, buntīte puravu — 80 pensu.
Nākotnē Stīla kungs grib pārdot preci arī citos tirgos un uzcelt lielāku veikalu.
Ravē ar traktoru
Ekoloģiski tīro dārzeņu audzētāju murgs ir ravēšana, jo lietot ķimikālijas nezāļu apkarošanai nedrīkst. Tomēr Stīla kungs šo procesu tik traģiski neuztver — viņa saimniecībā laukus ravē ar traktoru un piepalīdz pāris pensionāru.
Arī saimnieks pats no šī darba nevairās. Par to liecina raupjās, melnās sastrādātās rokas. Viņa kundze algotā darbā strādā tikai pusslodzi, pārējo laiku, tāpat kā vīrs, pašu saimniecībā. Viņiem nav ne brīvdienu, ne atvaļinājumu. Tikai pērn pirmo reizi divdesmit gados atļāvušies piecas brīvas dienas, lai atpūstos Kornvelā tepat Anglijā.
Nezaudēt mazos veikaliņus
Vai ekoloģiski tīru dārzeņu audzētājs no valdības saņem kaut kādu palīdzību? Jā, piecus gadus, kuru laikā Stīla kungs uzsācis ekoloģiski tīru dārzeņu audzēšanu, viņam maksātas pārmaiņu dotācijas — 450 mārciņu par hektāru, tas arī viss. Latviešu zemnieki par kaut ko tādu var tikai sapņot.
Ne visiem mazajiem dārzeņaudzētājiem veicas. Daudzi Saimona draugi, laikus neveicot pārmaiņas, jau bankrotējuši. Un tikai tāpēc, ka lielie uzpircēji “nosit” cenas. Saimons piekodina Latvijā censties saglabāt mazos veikaliņus un to pircējus, nepieļaut lielo uzpircēju monopolu. Lielbritānijā tas notiek daudzviet, un pretī turēties nav nemaz tik viegli.
Supermārketi pielāgojas
Anglijas lielveikalos attieksme pret dabīgi audzētajiem dārzeņiem mainās. Tie cenšas sadarboties ar šādiem fermeriem, jo veikalos pieaug pieprasījums pēc ekoloģiski tīriem produktiem.
Supermārketā “Waitrose” varam pārliecināties, ka dabīgajai produkcijai izveidota īpaša nodaļa, un tās platība veikalā arvien palielinās. Uz katra produkta lasāma ne tikai apdzīvotā vieta, kur dārzenis audzēts, bet pat lauks un fermera vārds un adrese. Protams, ir arī atbilstošs marķējums un visi nepieciešamie sertifikāti. Modificētos produktus Lielbritānijā nepārdod vispār. Dabīgi audzēto produktu nodaļā ir ne tikai dārzeņi, arī piena produkti, medus, ziedi un gaļa. Ar starpnieku palīdzību, piemēram, aitas gaļu iepērk tikai no fermeriem, kuri iesaistījušies projektā “Velsas aitas gaļa”. Tāpēc jau vietējie sūdzas, ka gaļa ir dārga, jo pelnīt grib arī starpnieki. Puķes iepērk Holandē un Austrumanglijā.
Turpmāk vēl
