Laikrakstam “Staburags” kopā ar citu mediju pārstāvjiem no Latvijas bija iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) sēdē Briselē, kur notika Valda Dombrovska darba intervija. Tie deputāti, kurus katrā Eiropas Savienības (ES) valstī, tajā skaitā Latvijā, ievēlēja EP, pulcējas sanāksmēs, lai spriestu, iztaujātu parlamenta vadību — komisārus un viņu vietniekus. Mazai skaidrībai — komisārus var salīdzināt ar ministriem Latvijas valdībā. Valdis Dombrovskis jau šobrīd ieņem atbildīgu amatu — ir Eiropas Komisijas viceprezidents, kā arī ES komisārs jautājumos par eiro un sociālo dialogu finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu. Jaunais amats, kura dēļ notika iztaujāšana, ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā.
Sēdē, kas notika 8. oktobrī, jautājumus uzdot pieteicās 25 EP deputāti, tajā skaitā četri no Latvijas — Roberts Zīle, Inese Vaidere, Nils Ušakovs un Tatjana Ždanoka. EP kopumā ir 751 deputāts, kas darbojas septiņās politiskajās grupās jeb partijās. Jautājumus uzdeva pārstāvji no visām grupām.
Sēdes kārtība bija šāda — katrs jautājums un atbilde drīkstēja aizņemt ne vairāk kā piecas minūtes: viena minūte jautājumam, divas — atbildei, viena minūte papildjautājumam un tikpat atbildei. Jāteic, lielākajai daļai ar laika limitu nebija problēmu, tomēr daži, īpaši gados vecāki deputāti, šos noteikumus ignorēja, par ko viņiem sanāksmes vadītāja — Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja Irene Tinagli — un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Duriša Nikolsonova atņēma papildjautājuma iespēju.
Vēlas piesaistīt triljonu eiro
Savā ievadrunā Valdis Dombrovskis uzsvēra vairākas no šībrīža aktualitātēm, pie kuru virzības strādās arī viņš — breksits un tā iespējamais bezvienošanās scenārijs, klimata pārmaiņas, modernās tehnoloģijas, sabiedrības novecošanās Eiropā. Tā sauktais “zaļais kurss” jeb ekonomika, kas ir klimatneitrāla, un pāreja uz digitālo vidi, ir ilgtermiņa uzdevumi. Tiem nākamajos gadu desmitos novirzīs triljoniem eiro. Sociālajā jomā Valdis Dombrovskis sola ieviest bezdarba pabalsta pārapdrošināšanas shēmu, kā arī noguldījumu depozīta apdrošināšanas shēmu, kas banku krīzes gadījumā garantētu aizsardzību. “Fon der Leiene (Urzula fon der Leiene — Eiropas Komisijas prezidente — aut.) man uzticējusi cīņu pret naudas atmazgāšanu, un es šo uzdevumu uztveru ļoti nopietni. Ar nepacietību gaidu iespēju sastrādāties ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem šajā jomā,” teica nu jau amatā apstiprinātais EK priekšsēdētāja izpildvietnieks.
Ilgtspējīgas Eiropas investīcijas plānā, tajā skaitā klimata neitrālas ekonomikas izveidei, kuru Dombrovskis plāno izveidot kopā ar kolēģiem, paredz turpmākajos desmit gados piesaistīt vienu triljonu eiro.
Jautājumos prasa skaidrību
Daži no EP deputātiem, uzdodot jautājumu, komentēja Valda Dombrovska uzrunu, un, piemēram, Grieķiju pārstāvošais deputāts Dimitrijs Papadimoulis no Radikāli kreiso koalīcijas pārmeta, ka neesot sadzirdējis šajā uzrunā vēlēšanos mazināt plaisu starp bagāto un trūcīgo iedzīvotāju slāni ES. Uz to Valdis Dombrovskis atbildēja, ka jau tagad 44% no visiem ieteikumiem nākamā pusgada programmā ir veltīti sociālajai jomai un nodarbinātības jautājumiem. Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai ir iesniegts ierosinājums “Eiropas Sociālā fonda Plus” programmā piešķirt 100 miljardu eiro, kas palīdzētu reaģēt uz sociālajām problēmām. Arī nodokļu politikā iesniegti priekšlikumi par nodokļa sloga mazināšanu zemāk apmaksātajiem darbiem.
EP deputāts Nils Ušakovs Valdim Dombrovskim jautāja par avotiem, no kuriem paredzēts finansēt klimata neitrālas ekonomikas ieviešanu Eiropā, jo nosauktā summa, kas šādam procesam nepieciešama, ir ļoti liela — viens triljons eiro. Šajā jautājumā jāsaņem visu dalībvalstu piekrišana, kā arī plānots izmantot šo dalībvalstu finanšu līdzekļus. Ko darīs ar tām valstīm, kuras tomēr atteiksies iesaistīties? Eirokomisārs teica, ka jau tagad dalībvalstu valdības parakstās zem šīm kopīgajām ambīcijām — virzīties uz klimata neitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.
Tās pašas dienas otrajā pusē kļuva zināms, ka Valda Dombrovska kandidatūru Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatam atbalstījis Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju politisko grupu koordinatoru nepieciešamais vairākums. Balsojums par jaunā EK sastāva apstiprināšanu amatā paredzēts Strasbūras plenārsēdē 23. oktobrī.
Plāns pietiekami ambiciozs
Pēc divarpus stundu garās darba intervijas Valdis Dombrovskis rada pusstundu, lai tiktos ar žurnālistiem no Latvijas. “Šāda noklausīšanās ir pārbaudījums jebkuram eirokomisāra kandidātam, un tai nopietni jāgatavojas,” viņš teica konferences ievadā. “Šodien lielu pārsteigumu nebija. Pamatā jautājumu loks saistīts ar manu “portfeli”. Pēc noklausīšanās parlamenta politisko grupu koordinatori lemj par tās rezultātiem.”
Žurnālists Artjoms Konohovs no LR1, komentējot pirmos rezultātus pēc noklausīšanās, teica, ka “zaļie” (Greens/EFA: Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība — aut.) savā paziņojumā izteikuši atbalstu, bet “sociālisti” (S&D: Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa) komentārā teikuši — par maz ambīciju. Vai eirokomisārs tam piekrīt? “Plāns par Eiropas sociālo tiesību ieviešanu ir pietiekami ambiciozs, iekļauj gan ES ietvaru par minimālo algu, garantijas bērniem un jaunatnei, gan šobrīd strādājošo situācijas uzlabošanu tiem, kas strādā platformu ekonomikā, dzimumu līdztiesības un atalgojuma starpības samazināšanu un Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas sistēmas izveidi. Tāpat ambiciozs ir finansējuma priekšlikums attiecībā par “Eiropas Sociālo fondu Pluss”. Līdz ar to tuvāko piecu gadu laikā iniciatīvu fonds būs pietiekami plašs.”
Vērojama ekonomikas bremzēšanās
Ko nozīmē termins “minimālās algas ietvars Eiropas Savienībā”? Maz ticams, ka tas paredz vienādot minimālo algu Latvijā ar algu Luksemburgā.
Valdis Dombrovskis teic, ka tas nenozīmē vienādu algu visā ES. Tas nav ekonomiski loģiski, jo, piemēram, produktivitātes līmeņi dalībvalstīs atšķiras.
Atsaucoties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā skaidri atrunāts princips par to, ka minimālajai algai ir jānodrošina cilvēkam pienācīga iztikšana un tas, lai dalībvalstis nosaka šādas minimālās algas. Šobrīd notiek diskusijas par to, kā noteikt precīzu atskaites punktu šādai algai. Tiek rosināts to noteikt kā procentu no mediānas algas (atmet ekstremāli augstākos un ekstremāli zemākos ienākumus un parādot vidējo rādītāju). Piemēram, Latvijā bruto darba samaksas mediāna 2019. gada 1. ceturksnī bija 800 eiro, bet vidējā alga ap 1040 eiro. Minimālā alga šogad valstī ir 430 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto — aut.) Šobrīd dalībvalstīs minimālā alga ir no 40% līdz 60% no mediānas algas.
Vai prognozē Eiropas ekonomikas izaugsmes ātruma samazinājumu, un, ja prognozē, cik liels varētu būt samazinājums?
Eirokomisārs teic — EK prognoze rāda, ka ekonomika bremzējas un neskaidrības, riski pieaug. To ietekmē globālie tirdzniecības konflikti, Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, nestabilitāte austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, kā arī tendences Eiropas Savienībā — breksits. Jau tagad ekonomikas bremzēšanos var novērot Vācijā un Itālijā. Līdz ar to ātruma samazinājumu paredz visas ES mērogā, bet ne tik smagu kā 2008. — 2009. gadā, jo nav tāda veida ekonomikas pārkaršanas pazīmju. Daudz darīts stabilitātes ieviešanā eirozonā, un tā ir daudz sagatavotāka dažādiem satricinājumiem nekā pirms desmit gadiem.
Naudas sadale
atkarīga no katras valsts valdības
Tātad pastāv riski Eiropas ekonomikai ar vai bezvienošanās breksita gadījumā?
“Riski ir, un skaidrs, ka tas bremzēs attīstību, jo īpaši valstīs, kurām ir ciešāki ekonomiskie sakari, piemēram, Īrijai, kurai pielāgosim ES finanšu atbalsta instrumentus jeb solidaritātes fondu,” saka Valdis Dombrovskis. “To darīsim gadījumā, ja notiek bezvienošanās breksits. Otrkārt, Lielbritānija ir lielākais finanšu centrs ES, un tas ir jautājums par finanšu stabilitāti. Tas ir arī robežas un muitas jautājums, un šobrīd valsts gatavojas tam tehniski, piesaistot jaunus darbiniekus. Tie ir tikai daži aspekti. Protams, jāstrādā uz to, lai izvairītos no ļaunākā scenārija.”
Vai jaunā sasaukuma EK plāno mazināt nevienlīdzību starp pilsētām un lauku apvidiem? Vai tam paredzēti kādi instrumenti?
Eirokomisārs teic, ka tam ir paredzēti ES fondi, bet Latvijas gadījumā ES visa Latvija tiek vērtēta kā viens reģions, un līdzekļi tiek piešķirti Latvijai kā valstij. Jautājums ir par to, kā Latvijā šos līdzekļus sadala, cik nonāk lielajās pilsētās, cik laukos. Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ir arī tā saucamais lauku attīstības finansējums. Daudz kas atkarīgs no Latvijas, kā šis finansējums tiek izmantots. ◆
