Vai vēl esam zem okupantu papēža, ka valsts vadītājiem piekodināts bijušos leģionārus 16. martā nelaist pie Brīvības pieminekļa?
Vai vēl esam zem okupantu papēža, ka valsts vadītājiem piekodināts bijušos leģionārus 16. martā nelaist pie Brīvības pieminekļa? Kas ir tie, kuri Latvijas valdībai var pateikt, ko darīt, ko nē?
Šūpojas kā niedres vējā
Vai mūsu valdības vīri ir bez mugurkaula? Šūpojas kā niedres vējā. Krievi negrib to un šo, Eiropa mūs nesapratīs… Jā, Eiropa mūs nesapratīs, ja nebūs neviena, kas tai nemitīgi atgādina, kā radās leģionāri, uz ko viņi cerēja. Viņi cīnījās pret komunisma “paradīzi”, ko 1941. gadā piedzīvoja. Leģions tapa no mobilizētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tagad leģionāriem pārmet SS zīmotnes, bet viņiem jau nebija Latvijas armijas ar savām zīmotnēm. Nācās iztikt ar vairodziņu karoga krāsās uz piedurknes.
Precētie paliek Latvijā
Kad ienāca krievi, arī es biju dienestā iesaucamajos gados. Paklīda baumas, ka vīrieši, kuri būs precējušies, varēs dienēt Latvijā, bet pārējos sūtīs uz Krieviju. Protams, arī es 1940. gadā apprecējos, jo no Krievijas bija ļoti bail. Taču iesaukšanas komisijā mani izbrāķēja. Ja nebūtu izbrāķēts, es nokļūtu Sarkanajā armijā.
Pēc vāciešu ienākšanas, kad komplektēja leģionu, mani atkal sauca uz komisiju, bet arī atzina par nederīgu. Ja mani iesauktu, es, protams, būtu leģionārs un būtu cīnījies pret krievu armiju, lai “baigais gads” neatkārtotos. Mani nepaņēma, bet daudzus draugus un paziņas iesauca kā vieni, tā otri, un tikai daži ir atgriezušies.
Bija arī brīvprātīgie. Pārsvarā tie, kuru piederīgos “baigajā gadā” nomocīja vai izsūtīja. Brīvprātīgo vairākums bija palīgdienesta vīri.
Patrioti aiziet mežā
Kurzemes katlā vācieši iznīcināja kureliešus, kuru rindās pēc kapitulācijas būtu pārgājuši vairums leģionāru, lai turpinātu cīņu par brīvu Latviju.
Pēc kapitulācijas mājās, kurās mēs dzīvojām, leģionāri svieda savus ieročus kaudzē, bet citi nāca un labākos ieročus paņēma, sacīdami: “Es jau pie krieva nepalikšu!”. Viņi aizgāja mežā.
Uzticas tukšiem solījumiem
Tūlīt pēc kapitulācijas un arī vairākus gadus vēlāk sabiedroto raidstacijas “Brīvā Eiropa”, “Amerikas balss” un “BBS” pārraidīja uzmundrinošus un daudzsološus uzsaukumus latviešu tautai un brīvības cīnītājiem mežā. Šo uzsaukumu dēļ tūkstoši Latvijas labāko dēlu nolika savas galvas uz tēvzemes altāra, jo viņi noticēja sabiedroto solījumiem par atbalstu cīņā par neatkarīgu Latviju.
Tagad Eiropa mūs nesapratīs, jo viņi ierauga SS uz veco leģionāru zīmotnēm. To, ka šīs zīmotnes bija vienīgās, ar kurām pie uniformas Latvijas vīri organizēti varēja cīnīties pret boļševismu, Eiropa negrib atzīt.
Nevienā armijā nedienējušais, bet visu aprakstīto pārdzīvojušais 82 gadus vecais
