Lai gan šī vasara bija gara un karsta, egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte ir samērā neliela. Aizkraukles pusē, kā arī citviet Sēlijas virsmežniecības teritorijā šis bīstamais kaitēklis pašlaik mežu neapdraud.
Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars stāsta: pirms gadiem 20 divas mizgrauža paaudzes vasarā bija retums, bet pēdējos gados tā ir jau ierasta parādība. Pirmā paaudze izlido ap Jāņiem, otrā — jūlija beigās vai augusta sākumā. Arī šovasar jau izlidojušas divas šī kaitēkļa paaudzes. Ja rudens bijis ļoti silts, mēdz novērot pat trešo šī kaitēkļa paaudzi.
— Lai šis kaitēklis savairotos masveidā, nepieciešamas bojātas vai kā citādi novājinātas egļu audzes, — saka Bondara kungs. — Bīstama situācija bija pēc 2005. gada vējgāzēm, kad nācās izsludināt ārkārtas situāciju un veikt pasākumus šī kaitēkļa ierobežošanai. Normāli augošā mežā šāda situācija nav iespējama, un arī ciršanas atliekās šis kaitēklis uz dzīvi neapmetas.
Valsts mežā egļu astoņzobu mizgrauzi ķer ar feromonu slazdiem. Privātmežā šo metodi izmanto salīdzinoši reti.
Tomēr mežā Aizkraukles pusē novērojamas dažas vietas, kur šī kaitēkļa savairošanās dēļ iet bojā egļu audzes. Ja privātīpašnieks tādas konstatē, viņam jāsaņem Valsts meža dienesta atzinums un jāveic sanitārā cirte. Turklāt jāzāģē ne tikai jau nokaltušie koki, bet arī tie, kuros kukainis tikko iemitinājies uz dzīvi. Par to liecina sīki caurumiņi egles mizā. Kad koki nozāģēti, tie nekavējoties no meža jāizved. Šādi jārīkojas, arī veicot plānoto cirti, — kaitēkli piesaista svaigi bojātu egļu stumbru smarža, un nav svarīgi, kā egles bojātas — vējlauzē vai cērtot.
