— Kā lai uzveic atkarību no saldumiem, našķiem un citiem gardiem ēdieniem, kurus varu patērēt lielos daudzumos, lai gan lielākoties nemaz neesmu izsalkusi? Vai tiešām tādēļ jādodas pie psihoterapeita?
— Kā lai uzveic atkarību no saldumiem, našķiem un citiem gardiem ēdieniem, kurus varu patērēt lielos daudzumos, lai gan lielākoties nemaz neesmu izsalkusi? Vai tiešām tādēļ jādodas pie psihoterapeita?
Laura Bebros
Atkarība no ēdiena ir bieži sastopama kaite, kurai raksturīga pēkšņa vēlme pēc kaut kā garšīga un kurai nav nekādas saistības ar izsalkuma sajūtu. Parasti tā ir vēlme pēc viena vai vairākiem konkrētiem produktiem, kuri cilvēkam ļoti garšo. Šī atkarība maz atšķiras no citām, tā ir kā apmātība, ko cilvēks nespēj kontrolēt. Lai no tās atbrīvotos paša spēkiem, pirmām kārtām nepieciešams gribasspēks. Otrkārt, jāatrod iemesls, kas “ieslēdz” šo pēkšņo vēlmi kaut ko uzkost. Ja tās ir stresa situācijas, kad roka stiepjas pēc iemīļotajiem riekstiņiem vai cita našķa, mēģiniet rast veidu, kā tikt ar to galā. Ja tomēr vajadzīgs ēdiens, jau iepriekš nodrošinieties ar produktiem, kuros ir maz kaloriju, piemēram, ar jogurtu, ābolu, diētiskajiem cepumiem u. c.
Bieži vien šie “greizie” ēšanas paradumi saistīti ar kādu citu darbību, piemēram, televīzijas skatīšanos, grāmatas vai žurnāla lasīšanu, vakara pastaigām. Šajā gadījumā nepieciešams tikai gribasspēks. Kad ēdiens vairs neasociēsies ar kādu no šīm darbībām, arī atkarība būs uzveikta.
Atkarību no ēdiena veicina labsajūta, kuru izraisa noteikti bioķīmiski procesi galvas smadzenēs. Regulāra, aktīva sportošana nodrošina līdzīgus procesus, arī dod apmierinājumu, un atkarība no ēdiena pamazām mazināsies.
Reizēm šai vēlmei izdodas pretoties, ja nedaudz nogaida. Bieži vien pēc minūtēm 20 tā pati pāriet. Ja tā nav noticis, nevajag liegt sev iecienīto produktu, taču ieteicams ēst lēnām, maziem kumosiem, jau iepriekš limitējot uzkodas daudzumu. Sev kategoriski kaut ko aizliegt nedrīkst, jo tas tikai palielina atkarību.
Lai uzveiktu šo atkarību, ieteicams mainīt arī ēšanas paradumus, proti, ieturēt vismaz 4 — 5 maltītes dienā, neizlaižot nevienu. Pretējā gadījumā cukura līmenis asinīs strauji samazinās un izraisa bada sajūtu, kurai pakļaujoties apēdam par daudz. Tāpat vainas apziņā par vakar apēsto produktu daudzumu nevajadzētu sevi pātagot ar stingrām diētām, jo tās organismam rada lieku stresu un tikai veicina atkarības attīstīšanos.
Atkarība no ēdiena ir nopietns iemesls, lai pierakstītos pie psihoterapeita vai vismaz dietologa. Kopīgi pārrunājot lietas, kam netiekat pāri, un atrodot iemeslu, kāpēc ir nepārvarama vēlme pēc uzkodām, lielākoties to izdodas pārvarēt. Atkarība — tā ir arī bēgšana no savām problēmām, nespēja tās risināt, turklāt arī ievērojams risks veselībai, jo veicina liekā svara uzkrāšanos.
(Izmantota informācija no žurnāla “Praktiskais Latvietis”)
