Ebreji ir viena no vecākajām tautām, tās reliģija ir jūdaisms, kurš pielūdz vienīgo Dievu Jehovu.
Ebreji ir viena no vecākajām tautām, tās reliģija ir jūdaisms, kurš pielūdz vienīgo Dievu Jehovu. Šī reliģija atšķiras no citām ar to, ka tā saistīta tikai ar ebreju tautu. Ebreji stingri ievēro savu ticību un nepieņem svešu reliģiju. Ja viduslaiku vēsturiskajos apstākļos citās valstīs dzīvojošie ebreji bija spiesti dažādu sev vēlamu apstākļu dēļ to darīt, tad tā bija tikai ārišķība, ne pārliecības maiņa. Iekšēji ebreji palika jūdaisti. Tāpat tas ir arī tagad.
Ziņas par ebrejiem Latvijā sākas no 16. gadsimta, kad Kurzemes hercogistē uz pastāvīgu dzīvi apmetušies izglītoti cilvēki — tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti. Arī Latgales pusē ienākuši ebreji no Polijas un Baltkrievijas. Viņi pārsvarā nodarbojās ar sīktirdzniecību un amatniecību. Ebreji bija aktīvi tirgotāji un uzpircēji. Braukājot pa sētām, viņi uzpirka ādas, cūku sarus, zirgu astrus, pārdodot apģērba piederumus, lentītes, matu adatas un citas mantas. Saimnieces deva viņiem maizi, sviestu, pienu. Cūkas gaļu ebreji neēda. Ebreju dzīvi pie saimnieka lieliski attēlojis Rūdolfs Blaumanis lugā “Skroderdienas Silmačos” un “Trīnes grēki”.
1920. gadā Latvijā dzīvoja 79 644 ebreju, kuru skaits katru gadu pieauga. 1932. gadā Latvijā dzīvoja 1 905 330 iedzīvotāju, no tiem 1 467 198 bija latvieši un 86 427 ebreji. 1935. gadā ebreji bija 4,79 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem. Pirmskara Latvijas Saeimā bija divas ebreju frakcijas, ebreji darbojās arī Saeimas komisijās. Iznāca vairāki ebreju laikraksti. Ebrejiem bija savas skolas.
1941. gada 14. jūnija izsūtīšanā un Otrā pasaules kara laikā hitleriskās Vācijas genocīdā pret ebrejiem iznīcina gandrīz visu Latvijas ebreju kopienu.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā tagad dzīvo 10 191 ebrejs jeb 0,4 procenti no visiem iedzīvotājiem. Viņu skaits katru gadu pamazām palielinās, jo daudzi ebreji, kuriem pasē cita tautība, nolēmuši atgriezties pie savām saknēm un ieraksta īsto tautību.
Ebrejiem ir apvienība, kurā ir sociālās aprūpes centrs, skola, slimnīca, bibliotēka, muzejs, kultūras centrs, jaunatnes centrs, veterānu apvienība, sporta biedrība un citas organizācijas. Rīgā darbojas ebreju skola, atklāta 1989. gada 1. septembrī.
Ebreju kopienas un draudzes ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Ludzā. Tās apvienojušās Latvijas ebreju draudžu un kopienas padomē, kura koordinē kopienu darbu.
Latvijā darbojas muzejs “Ebreji Latvijā”. Tajā izdoti apskati par ebrejiem Latvijā, to apkopojis muzeja vadītājs Marģers Vestermans. Aprakstos atrodamas liecības par ebreju vēsturiskajiem likteņiem, atspoguļota ne tikai dažādu nacionālo kultūru (vācu, krievu, vēlāk arī latviešu) ietekme uz Latvijas ebreju masu, bet arī ebreju paštēls, ko raksturo pašidentificēšanās ar savas tautas tradīcijām un lomu cilvēces kultūras vēsturē.
Muzejs sistemātiski vāc atmiņas par ebreju pagātni Latvijā, par reliģisko dzīvi, cionistu kustības sākotni, ebreju saimniecisko un sabiedrisko dzīvi Latvijā, viņu gaitām Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanās cīņu laikā. Daudz liecību savākts par traģiskajiem Otrā pasaules kara gadiem.
