Latvijas lauki sāk atveseļoties. Seces pusē noteikti. “Griguļu” māja atguvusi dzīvību, “muguru iztaisnojis” vecās kūts jumts, un pie tās aizsākta garāža. Pļavās atkal ganās govis, sētā skraida bērni. Saimniece sien sieru, un saimnieks stāda ābeles.
Krūmi līdz slieksnim
Vēl tikai trīs gadi pagājuši, kopš “Griguļos” ienākuši jaunie saimnieki. Pirms tam savu zemnieku talantu turēja ieslēgtu Seces centra dzīvoklī. Sarmīte Kaktiņa saka: divus zaķus reizē nenošaut — lauku mājā un dzīvoklī vienlaikus dzīvot neizdotos. Tā vietā, lai pārdotu Sarmītes vīra radu zemi, klāt piepirkta kaimiņos esošā, uz kuras arī ir “Griguļi”. Tā “strazdu būris” nomainīts ar lauku plašumu. Neilgā laikā izveidots ganāmpulks, kurā jau ir 16 lopu — divas slaucamas govis, viena pamazām pārtop par gaļaslopu, pārējie ir dažādu vecumu teļi.
Sākums kā vairumā šādu gadījumu — “džungļi” ap māju atkal bija jāpārvērš dzīvošanai piemērotā vidē. “Griguļos” nebija dzīvots padsmit gadu, tāpēc no to apkārtnes aizvesta ne viena vien krava ar gružiem, izcirsti līdz pat slieksnim saaugušie krūmi.
“Tagad darbs dzen darbu, bet ir vērts censties! Ir gandarījums,” saka Sarmīte. Vairāk kā desmit gadu nostrādājusi par pārdevēju un tagad pat ar lūgšanos nav pierunājama veikalā atgriezties. To, cik te ir labi, novērtē arī radu bērni, kuri vasarā te dzīvo un istabā nesēž ne mirkli.
Bērniem garšo
ar rozīnēm
Tuvojas Līgodiena, un Sarmīte to jūt arī pēc pasūtījumu skaita pieauguma siera rituļiem. Iemaņas siera gatavošanā nav apguvusi kursos, bet ieskatoties internetā. “Iemācīties var visu, ja vien grib.”
Piena no divām govīm nav daudz, lielu daļu izlieto teļu barošanai, bet no pārējā divas reizes nedēļā top ap 10 mazu apaļu siera rituļu. Bērniem garšojot, ja tam pievieno rozīnes, bet pašai — šķēle, apsmērēta ar sviestu. Mēģināts gatavot sieru arī bez olām vai bagātīgi pieberot piparus, un par to atzinīgus vārdus teicis vīrs. Drīzumā saimniece veikšot eksperimentu, pievienojot dažādus zaļumus, piemēram, dilles. Nesen internetā sameklēta recepte kausētā siera gatavošanai. Garšojot, protams, labāk kā veikalā pirktais, galvenais — tam nav E piedevu. Olas siera gatavošanai gan pērkot veikalā, jo prāvo vistu bariņu paretināja tuvumā dzīvojošā lapsa.
Jāņa meita
Bērnību pie jūras Lapmežciemā pavadījušajai Sarmītei nācās mācīties slaukt govi. To ierādījis vīrs. Kamēr bijusi tikai viena govs, iztikuši bez slaukšanas aparāta. Vēlāk Makgaivers, tā Sarmīte sauc vīru, uztaisījis. Tāpēc slaucamo govju skaitu plānots palielināt, paralēli veidojot arī gaļaslopu ganāmpulku. Kad kūtī visiem pietrūks vietas, tad gaļai audzētie būšot spiesti dzīvot uz lauka vai zem nojumes.
Jāņa meita Sarmīte stāsta, ka “Griguļu” sētā šogad svētki būs klusi un mierīgi. Divi lielie bērni savās gaitās, mājās vien mazākais kopā ar brāļa bērniem. Atbrauks vecāki no Lapmežciema. Skaistāko pērno Jāņu vainagu sadedzinās ugunskurā un istabā goda vietā kārs jaunu.
Izrāde brīvdabā
Ir vēla pēcpusdiena. Runājamies ar saimnieci. Kā pēc burvju mājiena daba nospēlē mazu etīdi. Jūtos kā skatītājs teātra izrādē. No kreisās puses “uz skatuves” uznāk divas melnas govis baltām sirdīm pierē. Viņas lēni aiziet līdz traukam, kurā vajadzētu būt ūdenim. Aiz viņām ātrākā solī nāk pusaugu teļi, un gājienu noslēdz divi jaunuļi. Apstājas, paskrien sānis, spēlējas viens ar otru, līdz arī pievienojas pārējiem, kuri gaida, kad lielajā dzelzs kublā pielīs ūdens.
