Ja cilvēkam dzīvē ir mērķis, viņš neatlaidīgi cenšas to sasniegt. Gadās, ka nākas kādu “kauju” zaudēt, taču nereti tas nenozīmē, ka zaudēts viss. Par šādu gadījumu aizvadītajā gadā man stāsts domās jau ir uzrakstīts. Tas ir vēstījums par ārēji trauslu, bet garīgi stipru sievieti, tik stipru, ka viņa spēja uzvarēt ļaunu slimību, kad pat ārsti vairs necerēja.
Kad viņai pateica par briesmīgo diagnozi, tas bija kā zibens no skaidrām debesīm. Taču šī sieviete ir kristiete, viņa izturēja vairākas operācijas, bet gars palika nesalauzts, jo sieviete lūgšanās aicināja Dievu būt blakus.
Tagad es zinu, ka pēc šāda pārbaudījuma cilvēks sāk dzīvot citādu dzīvi. Un viss ikdienišķais un pierastais ir kā brīnums — māja, kuras durvis pēc darbdienas var atvērt, logs, pa kuru var lūkoties Daugavas ūdeņos un mākoņu skrējienā, mīļš cilvēks, kurš sagaida un pavada.
Lai jums visiem dzīves krustceļos pietiktu spēka uzvarēt pat neiespējamo! Ticība gan saviem spēkiem, gan Dieva žēlastībai ir stiprāka par visu.
