14. decembra “Staburagā” izlasījām rakstu “Būs kā aklās zarnas piedēklis”.
14. decembra “Staburagā” izlasījām rakstu “Būs kā aklās zarnas piedēklis”. Esam tie snaudošie otrā varianta (Latgales autoceļš ved cauri Koknesei) piekritēji. Kāpēc snaužam? Tūlīt paskaidrosim.
Ģimene, kura mācās strādāt lauku sētā
Pirms pāris gadiem no pilsētas pakāpeniski pārcēlāmies dzīvot laukos. Tāpēc diendienā vairākas reizes braucām pa otrā varianta ceļu. Tā ir diezgan mazapdzīvota apkārtne, bet ceļš normāli izbraucams. Ja Kokneses un Ogres greideri biežāk pastrādātu, būtu vēl labāks.
Jo tālāk no Kokneses, jo mazāk apdzīvotu lauku sētu. Ir vairākas pamestas, pussabrukušas mājas. Ceļmalās plešas pļavas un tīrumi, meži un krūmi. Tātad reāli nav jau kur tos parakstus vākt un ar ko diskutēt!
Pirmā varianta ceļa (apejot Koknesi) apkārtne ir vairāk apdzīvota, tur kursē satiksmes autobuss. No ekonomiskā un nākotnes viedokļa izdevīgāks būtu otrais variants, jo, ceļu būvējot, būtu jāslēdz mazāk līgumu, vienošanos un jākārto naudas lietas ar tur dzīvojošajiem lauku cilvēkiem. Pēc sapulcē teiktā, šis process nemaz nav tik viegls un mazsvarīgs.
Mazapdzīvotā vietā ceļu ir vieglāk, lētāk, labāk, ērtāk, izdevīgāk būvēt nekā apdzīvotā. Lauku sētu pagalmā māju, aku vai dārzu ir daudz grūtāk pārbīdīt pa labi vai pa kreisi, lai paplašinātu vai iztaisnotu būvējamo ceļu. Otrajā variantā tukšās ceļmalās var brīvāk variēt.
Pieņemsim, ka uzbūvēs ceļu, kurš vedīs cauri Koknesei. Šajā posmā pakāpeniski atdzīvosies lauku sētas. Sāks kursēt satiksmes autobusi. Tā ir nākotne. Tad tie, kuriem centrā trūks svaiga gaisa, varēs nākt dzīvot un strādāt uz šejieni, veidot lauku saimniecības un veselīgi elpot. Domājam, ka posmā Koknese—Krape nākotnē sāktos dzīvība. Ieguvēji būsim visi.
Izvēloties jebkuru variantu, tik un tā remontēs arī citus ceļus, jo Eiropas līmeņa lielceļu pievedceļiem jābūt kārtībā.
80 tūkstošu vai aptuveni miljons ceļu labiekārtošanai — ir liela starpība. Padomājiet! Mūsuprāt, pirmais variants ir dzīve tagadnē, otrais variants — nākotnē.
