Strauji tuvojas beigām privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš un laiks, kad par tiem var iegūt īpašumā apdzīvojamo platību.
Strauji tuvojas beigām privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš un laiks, kad par tiem var iegūt īpašumā apdzīvojamo platību. Joprojām ir īrnieki, kuri dzīvokli privatizēt nesteidzas.
— Kā privatizācija sokas Aizkraukles novadā? — jautāju Aizkraukles novada domes dzīvojamo māju un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas komisijas priekšsēdētājai Lidijai Zībārtei.
Privāti apmēram 81 procents
— Aizkraukles pilsētā dzīvokļu privatizācija rit diezgan labi, — stāsta Lidija Zībārte. — Aizkrauklē ir 3488 dzīvokļi, par 2825 no tiem noslēgti pirkuma līgumi, vēl par 45 dzīvokļiem saņemti privatizācijas pieteikumi. Procentuāli privatizēts apmēram 81 procents dzīvojamās platības. Ir mājas, kur privatizēti 95 procenti dzīvokļu, bet ir arī tādas, kur tikai 62. Pieteikumu dzīvokļa privatizācijai var iesniegt tikai līdz 2002. gada 1. oktobrim, jo gada nogalē beidzas privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš.
Aizkrauklē ir arī viena māja, kurā nav privatizēts neviens dzīvoklis. Tā ir trīsstāvu māja ar 52 dzīvokļiem Spīdolas ielā 18. Šajā namā dzīvokļus nemaz nevar privatizēt, jo tiem ir sociālās mītnes statuss.
Iecienītākā — Draudzības krastmala
Procentuāli visvairāk privatizētu dzīvokļu ir deviņstāvu mājās Draudzības krastmalā. Šīs mājas aizkrauklieši iecienījuši labā izvietojuma un ēku tehniskās kārtības dēļ.
— Draudzības krastmalas 3. mājā ir arī viena no pirmajām Aizkraukles dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrībām, kura sekmīgi aprūpē namu, — stāsta Lidija Zībārte. — Arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji te vēlas privatizēt dzīvokļus, un Draudzības krastmalā 3 no 44 privatizēti 42 dzīvokļi. Iecienīta ir arī māja Bērzu ielā 2 — no 60 dzīvokļiem privatizēti 55, bet, piemēram, Lāčplēša ielā 31 no 40 dzīvokļiem par privātīpašumu kļuvuši tikai 25.
Baidās zaudēt drošības sajūtu
— Kādēļ iedzīvotāji neprivatizē dzīvokļus?
— Ir tādi, kuri sertifikātus jau pārdevuši un viņiem vairs nav par ko mitekli privatizēt, bet ir arī ģimenes, kas no privatizācijas atsakās, uzskatot, ka izdevīgāk dzīvokli īrēt no pašvaldības, — stāsta privatizācijas komisijas priekšsēdētāja. — Viņi baidās, ka privātā dzīvoklī par visu būs jādomā un jāatbild pašiem. Uztrauc arī komunālie maksājumi — cilvēku māc bažas, ka, nespējot par visu samaksāt, viņam privāto dzīvokli atņems. Pašvaldības dzīvoklī cilvēks it kā jūtas drošāk.
Ir dzīvokļu īrnieki, kuri no privatizācijas atsakās tāpēc, ka viņus neapmierina dzīvokļa tehniskā kārtība. Būtībā pašvaldībai, pirms nodot mitekli privatizācijai, tas būtu jāsakārto, bet naudas trūkuma dēļ kapitālu remontu veikt nav iespējams.
Uz ielas bez iemesla nedzen
Ja īrnieks dzīvokli neprivatizē, tas paliek pašvaldības īpašumā. Apdzīvojamo platību īrniekam nodod lietošanā saskaņā ar īres līgumu. Iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka pašvaldība viņiem dzīvokli var atņemt un piedāvāt privatizēt citam, īrnieku izliekot uz ielas.
— Protams, ja īrnieks nemaksā par īri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem, ar tiesas lēmumu dzīvokli viņam var atsavināt, — stāsta Lidija Zībārte. — Tā notiek tiklab ar neprivatizētu, kā arī ar privatizētu mitekli. Tomēr jāatceras, ka neprivatizēta dzīvokļa īrnieks nav tā saimnieks, līdz ar to nevar dzīvokli, piemēram, ieķīlāt bankā, pārdot, dāvināt. Turpretī privātā dzīvokļa īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko vēlas.
Ja pašvaldība palīdz, privatizēt nedrīkst
Neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem jāņem vērā, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš drīz beigsies. Ja Saeima to atkal nepagarinās, iespēju privatizēt dzīvokli vairs nebūs vai arī to varēs izdarīt tikai par naudu. Šādas iespējas nebūs arī tiem īrniekiem, kuriem pašvaldība, saskaņā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, izīrējusi dzīvojamo platību. Šis likums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Tas pats attiecas arī uz dzīvokļiem, kuriem bijuši komunālo maksājumu parādi, bet tos samaksājusi dome, nosakot neprivatizējama dzīvokļa statusu.
— Šādi dzīvokļi paliek pašvaldības īpašumā, — stāsta Zībārtes kundze. — Katrai pašvaldībai jābūt savam dzīvojamajam fondam, ar kuru rīkoties, piemēram, izveidojot sociālos dzīvokļus.
Var iegūt izsolē
Ja iedzīvotājam sertifikātu nav vai arī viņš nemīt dzīvoklī, kuru piedāvā privatizācijai, to iespējams privatizēt izsolē par naudu. Aizkraukles novada dome regulāri rīko izsoles, piedāvājot tajās par latiem iegādāties dažāda lieluma dzīvokļus.
— Tie lielākoties ir dzīvokļi, kuru īrnieki nemaksāja par komunālajiem pakalpojumiem un no dzīvokļa atteicās vai arī no tā izlikti ar tiesas lēmumu, — stāsta privatizācijas komisijas vadītāja. — Šādu dzīvokli piedāvājam atklātā izsolē un sākumcenu parasti nosakām nenomaksāto parādu apjomā. Piemēram, nupat nolemts piedāvāt izsolē divistabu dzīvokli Lāčplēša ielā 15—51 un vienistabas dzīvokli Lāčplēša ielā 37—27. Divistabu dzīvokļa sākumcena noteikta 1200 latu — tik liels ir īres un komunālo maksājumu parāds. Turpretī vienistabas dzīvokļa sākumcena noteikta ir par divsimt latiem mazāka (Ls 900) nekā parādi. Ja dzīvokli par šo cenu pārdos, starpību būs jāsedz domei.
Pircēju par naudu maz
Kaut arī izsolē par naudu piedāvāto dzīvokļu cena ir salīdzinoši mazāka nekā to tirgus vērtība, interese par izsolēm ir gaužām maza. Bijuši pat gadījumi, kad uz izsolāmo apdzīvojamo platību piesakās tikai viens pretendents. Tad pēc privatizācijas komisijas lēmuma dzīvokli pārdod par izsoles sākumcenu.
— Izsole ir viena no iespējām ātri un ērti iegūt savā īpašumā apdzīvojamo platību, — stāsta Lidija Zībārte. — Tas ir izdevīgi, jo dzīvoklis uzreiz kļūst par pircēja īpašumu, pie tam pirkt var jebkurš cilvēks. Tomēr atsaucība ir niecīga. Dzīvokļus pārdodam pat lētāk par to reālo cenu.
Sertifikātus noraksta
— Pārdodot dzīvokļus izsolē, naudu izmanto komunālo parādu segšanai, bet kas notiek ar privatizācijā iegūtajiem sertifikātiem?
— Tur jau tā lieta, ka nekas nenotiek. Mēs domājām, ka sertifikāti paliks pašvaldības īpašumā un dome varēs piedalīties, piemēram, “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, bet nekā — pēc likuma sertifikātus jānoraksta, — stāsta Lidija Zībārte.
— Privatizējot par sertifikātiem, tomēr jāmaksā vairāki desmiti latu par dokumentu noformēšanu. Vai arī šo naudu pašvaldība nesaņem?
— Jāmaksā par bankas pakalpojumiem, inventarizācijas lietu, īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, notāra pakalpojumiem, — stāsta Zībārtes kundze. — Pašvaldība šo maksājumu apjomus nenosaka un neko no šīs naudas nesaņem.
Pārdod arī nedzīvojamās telpas
Privatizācijas komisija nodarbojas arī ar pašvaldībai piederošo nedzīvojamo telpu nodošanu privatizācijā. Privatizējot šādas telpas, daļa noteiktās summas jāsamaksā latos, daļa — sertifikātos.
— Pagājušajā gadā privatizācijai nodevām bijušās katlumājas kompleksu Bitēnu ielā 20, par kuru jaunais īpašnieks jau samaksājis 2500 latu. Vēl 4500 latu par katlumāju plānots saņemt šogad, — stāsta komisijas priekšsēdētāja. — Gatavojām privatizācijai arī bērnudārza “Pasaciņa” ēku, bet nebija pretendentu.
Nauda par privatizācijai nodotajām nedzīvojamajām telpām paliek privatizācijas fondā. To izlieto saskaņā ar domes apstiprinātu privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu. Piemēram, pagājušajā gadā vislielākā summa — Ls 8475 — tērēta pamatlīdzekļu iegādei, tajā skaitā Ls 5000 — līdzdalības maksājumam lietotas automašīnas iegādei domes vajadzībām.
Lielāku aktivitāti gaida rudenī
Pagaidām novada privatizācijas komisijas darbs rit mierīgi. Mazliet vairāk kļuvis dokumentu, jo apvienota Aizkraukles pilsētas domes un Aizkraukles pagasta komisija. Iedzīvotāju aktivitāte nav palielinājusies.
— Aizkraukles pagastā dzīvokļi jau privatizēti par pajām. Tur nav dzīvojamās platības, ko nodot privatizācijai, — stāsta Lidija Zībārte. — Nedaudz neprivatizētu dzīvokļu palicis pilsētā. Prognozējam, ka privatizēt gribētāju aktivitāte palielināsies rudenī, kad tuvosies beigām sertifikātu derīguma termiņš.
FAKTS.
Aizkraukles pilsētā ir 62 dzīvojamās mājas ar 3488 dzīvokļiem. No tiem privatizēti 2825 jeb 81 procents dzīvokļu.
