“Aizkrauklē, kādā dzīvoklī Skolas ielā 2, jau vairākas dienas viens pats bija Sibīrijas haskija šķirnes suns. Ko mums, kaimiņiem, iesākt, kā palīdzēt?” ar tādu jautājumu redakcijā vērsās mājas iedzīvotāja.
Kaimiņi redzot un dzirdot, vai kāds uz dzīvokli nāk, taču vairākas dienas neviens neesot manīts. Suns uzvedas klusi, nerej un arī nesmilkst, neizdveš nekādas skaņas, šad tad mēdz iziet uz balkona. Dzīvokļa saimniece ir ārzemēs, bet suns piederot īrniekiem. Kaimiņi zvanījuši policijai un dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Felida”, taču tās pārstāvji palīdzēt nevarot, savukārt pašvaldības uzņēmumam “Lauma A” nav tiesību izpaust dzīvokļa saimnieku vai viņu radinieku kontaktus.
“Laumas A” pārstāve piezvanīja dzīvokļa saimnieces māsai, kura, sazinājusies ar īrnieku, apgalvoja pretējo — ka suns tiekot gan pabarots, gan izvests pastaigā. Taču šāda atbilde kaimiņus neapmierināja — viņi joprojām turpina apgalvot, ka suns ir pamests viens likteņa varā, un atkārtoti vērsās redakcijā.
Vai badā atstāts suns varētu mierīgi uzvesties? Šādu jautājumu “Staburags” uzdeva kinoloģiskās biedrības “Baltelite” vadītājai, suņu dzīves un paradumu pazinējai Anitai Cibiņai no Aizkraukles.
“Pirms dažām dienām zālienā netālu no mājas redzēju vienu haskiju, kurš bija izvests pastaigā, tomēr nevaru apgalvot, ka tas bija konkrētais suns,” sacīja Anita Cibiņa. “Haskiji nerej vispār un arī nesmilkst, tā ir šķirnes īpatnība, tomēr, ja šie suņi ar kaut ko nav apmierināti, viņi runā savā valodā dažādās intonācijās. Ja suns būtu badā, viņš izdvestu vēl trakākas skaņas kā pavasarī kaķi partnera meklēšanas laikā. Esmu dzirdējusi haskiju neapmierinātības izpausmes suņu izstādēs, kad viņi, iesprostoti no ārpuses apsegtos būros, ir ļoti nelaimīgi un izdveš skaņas, kuras vārdos nevaru aprakstīt. Prieks par cilvēku atsaucību, paldies kaimiņiem, kuri nav vienaldzīgi un uztraucas par haskiju, tomēr, kamēr ir klusums, tikmēr viss ir kārtībā,” apgalvo suņu pazinēja. ◆
