Ceturtdiena, 12. februāris
Karlīna, Līna
weather-icon
+-6° C, vējš 1.79 m/s, A vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

“Dzīvoju šodienai un rītdienai”

Aizvadīta oktobra pēdējā nedēļa. Visa Latvija smaržo pēc āboliem. Tik bagātu ābolu ražu neatceras pat gados vecāki cilvēki. Nevar sūdzēties arī par zemnieku  tīrumos izaudzēto, tāpat mūsu, zinātnieku, izmēģinājumu lauciņos raža ir laba.

Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros strādājam, gan apkopojot šogad paveikto, gan rakstot projektus, lai saņemtu līdzekļus nākamā gada pētījumiem. Turpinām ievāktās ražas pirmapstrādi, sēklu šķirošanu un sagatavošanu sējai. Šoruden  agrotehniskā nodaļa, kurā esmu pētniece, veica izmēģinājumus bioloģiskajā saimniekošanā, pētot tritikāli un Vācijā iegūto kviešu šķirni, kas domāta audzēšanai  tieši dabai draudzīgajās saimniecībās. Lauksaimniekiem piedāvāsim   lopbarības kultūru — miežu, auzu, zirņu, pupu, sarkanā āboliņa un stiebrzāļu sēklas.
Man pagājušajā nedēļā bija jāpabeidz kārtējais zinātniskais projekts, ko finansē valsts, un jānodod tas izvērtēšanai Latvijas Zinātnes padomei. Tas ir projekts ilgākam laikam — četriem posmiem, un šoruden to veidojām otrajam posmam. Tie ir  pētījumi, piemēram, par mēslojuma veidiem ražas paaugstināšanai, par biostimulatoru lietošanu rapša un kviešu sējumos. Pēc tā, cik projektu uzrakstīts un akceptēts, Zinātnes padome vērtē zinātnieku ieguldījumu un viņu profesionalitāti.
Lai arī projektus rakstām daudz un dažādus, vienmēr jāzina, kādi ir jaunumi. Tāpēc Rīgā piedalījos seminārā par Eiropas struktūrfondu piesaisti lauku zinātnes atbalstam.  Prasību un noteikumu ir daudz, būtiska katra nianse, citādi projektu, kaut nedaudz kļūdoties, neakceptē. Nupat gan izskanēja ziņa, ka arī zinātnieku vidū ir sava mafija, ka Zinātnes padome dažas nozares atbalsts, bet no citām nepieņem nevienu projektu. Par to neko nezinu, jo mēs, skrīverieši, projektus rakstām bez pārtraukuma, un tie pārsvarā ir pieņemti. Citādi daudzi pētījumi būtu jāpamet nepabeigti finanšu trūkuma dēļ. Ja naudas nav valstij, tā jāprot paņemt no Eiropas fondu piedāvātājiem līdzekļiem. Šajā seminārā laiks nebija veltīgi pavadīts, jo uzzināju par jaunākajiem noteikumiem un izmaiņām projektu veidošanā.
Nākamā gada valsts budžetā zinātnei atvēlēts maz līdzekļu. Jau šogad bija četras reizes mazāk valsts naudas nekā iepriekš, ja nākamgad paliks tāda pati summa, varēsim priecāties. Taču, ja naudas būs mazāk, rokas nenolaidīsim, sadarbosimies, kā līdz šim, ar Igaunijas un Lietuvas zinātniekiem un izmantosim katru iespēju pētījumiem piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Piemēram sadarbosimies ar lietuviešiem sparģeļu audzēšanā. Priecājos, ka daudzi kolēģi mācās, lai iegūtu gan zināšanas, gan augstāku zinātnisko grādu.
Neraugoties uz krīzi, kuru cenšamies nelaist pāri slieksnim, mēs gatavojamies gadskārtējai ražas ballei. Šoruden tā būs veltīta saulespuķēm — rīkojām konkursu par garāko saulespuķi. Tās stiepušās kā garās pupas. Saulespuķu ballē degustēsim, ko esam izaudzējuši, un runāsim arī par nopietnām lietām.
Lielajā politikā aizvadītā nedēļa, manuprāt, bija samērā mierīga, jo valsts budžeta veidošana ir tik  nopietna lieta, ka strīdi jāapklusina un jārisina globālās lietas. Būtu žēl, ja atkal vairāk naudas paņemtu no maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, un, šķiet, tā arī būs. Kaut vai samazinot ar nodokli neapliekamo algas minimumu. Lielo algu saņēmējiem tas neko nenozīmē, bet mūs skars katru. Bēdīga aina ir arī bezdarbnieku skaita palielināšanās, nu tas jau sasniedzis Eiropas Savienības valstīs augstāko rādītāju — ap 20 procentu, bet ir taču arī nereģistrētie bezdarbnieki. Ražojošajās sfēras strādājošo, skolotāju un medicīnas darbinieku skaitu arvien vairāk samazina, un arī algas daudzviet jau mazākas par minimālo, bet “augšā” ierēdņi dzīvo netraucēti. Viņiem gan nepatīk, ka no 1200 latu algas ietur desmit vai divdesmit procentu. Būtu mums viņu rūpes!
Jau jūtams Saeimas vēlēšanu tuvums. Lai arī līdz nākamajam rudenim vēl tālu, politiķi “cāļus” sāk skaitīt jau šoruden. Kas būs premjers, kura partija koalīcijas vadībā? Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle atgriežas politikā, lai gan viņu arī kritizē, domāju, ja vēlēšanas būtu tagad, viņu Saeimā ievēlētu. Politiķu izvēlē tautas atmiņa ir īsa, un daudzi balso par zināmiem cilvēkiem. Patlaban Latvijā gan lielas izvēles nav pat zināmo politiķu rindās, kur nu vēl domāt par jaunām sejām. Un te varbūt ir Latvijas politikas lielā kļūda, taču to atkārtoti pieļaujam mēs, vēlētāji.   
Esmu priecīga, ka Vaira Vīķe — Freiberga no Latvijas izvirzīta Eiropas Savienības prezidentes amatam. Un viņas atsaucība ir apsveicama. Kā viņa pati saka, lai Dievs dod veselību, tad viņa strādās. Izredzes ieņemt šo amatu viņai tomēr nav lielas. Kas ir mazā Latvija pret Eiropas lielvalstīm — Vāciju un Franciju!
Pasaulē Latviju atkal atcerējās saistībā ar Mazsalacā “nokritušo” meteorītu. Es šim brīnumam noticēju, un man tas likās kaut kas fantastisks laikā, kad vairums cilvēku  raizējas par izdzīvošanu. Vismaz pāris dienu mēs domājām par ko citu. Daudzi  meteorīta krišanas inscenētājus nenosoda, bet notikušo uztver kā joku.
Par joku gan nevar uzskatīt kārtējo Vanšu tilta “iekarotāju”. Lai tas skan nežēlīgi, ja būtu mana teikšana, es neliktos ne zinis — kā pats uzkāpa, tā pats lai arī nokāpj. Ja nevar, lai krīt zemē, citādi šie aso izjūtu cienītāji tilta vantīs “ķer kaifu”, bet glābēji pūlas viņus glābt, taču varbūt tajā laikā satiksmes sastrēguma dēļ nācās ciest daudziem nevainīgiem cilvēkiem.
Ar interesi sekoju, kā valdība ar bankām cenšas rast kompromisu, lai palīdzētu kredītņēmējiem. Arī es esmu šajā kategorijā, jo pirku dzīvokli un to vajadzēja remontēt. Pagaidām vēl kredītu varu maksāt, taču par nākotni baidos.
Mans dvēseles patvērums un spēku atjaunošanas vieta brīvdienās ir dzimtas mājas  Zaubes pagasta “Krūčēnos”. Tajās Švarti dzīvo no muižas laikiem, kad māju izpirka. Tur saimnieko māte, māsa un brālis. Arī šajās brīvdienās abas ar meitu bijām mājās. Jūtos labi, kad izslaucu govis vai dodos izjādē, aplūkojot laukus, staigājot pa mežu. Tur sevi sakārtoju un rodu spēku, jo es dzīvoju šodienai un rītdienai. Mana pagātne un dzimtas saknes ir mazajā Zaubes pagastā, kur zem senču jumta vienmēr esmu gaidīta.
Lai katram būtu vieta, kur viņu gaida, lai mums pietiktu spēka šādu vietu izveidot tepat Latvijā!

Staburags.lv bloku ikona Komentāri

Staburags.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.