Mūsu kolektīvā turpinās atvaļinājumu laiks, tāpēc man, aizvietojot dežurantus, nākas strādāt arī nakts maiņās. Pēdējā laikā esmu gan stacijas priekšniece, gan dežurante. Pēc divpadsmit stundu dienas maiņas ir nakts maiņa, pēc tam divas brīvas dienas. Ja rodas nepieciešamība, kaut naktī, jārisina izveidojusies situācija, jāpieņem lēmums.
Aizvadītās nedēļas spilgtākais notikums — 1. septembris, skolas gaitu sākums. Tā man bija brīvdiena, un es varēju pilnībā nodoties rūpēm par savu atvasīti. Skolotāji Rīgā piedalījās protesta akcijā, paužot neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu izglītībai. Manuprāt, ir nepiedodami ekonomēt, slēdzot slimnīcas un skolas, tāpēc nenosodu šādus protestus. Pašai aug bērns, kuram šogad palika 12 gadu. Ceru, ka tad, kad viņš paaugsies, šīs problēmas būs aiz muguras.
Sevī šo laiku izjūtu kā revolūcijas situāciju, un, ieslēdzot televizoru, katrs šāds protests mani uztrauc. Varbūt pat labi, ka dzīvojam tālāk no Rīgas un personīgi šajās akcijām neesam iesaistīti.
Veselības sistēmas reforma, slēdzot tik daudz slimnīcu, liekas sasteigta un manuprāt nepārdomāta. Situācijā, kad uz Aizkraukles slimnīcas palīdzību vairs nevar paļauties, nāksies braukt uz Jēkabpili vai Ogri. Nekas cits neatliks, bet normāli tas nav. Tāpēc saprotu iedzīvotāju sašutumu un ar to saistītos nemierus, piemēram, Bauskā. Arī skolu slēgšana rada liekas problēmas gan vecākiem, gan bērniem. Mani tas nav skāris, bet, runājot ar paziņām Rīgā un citur Latvijā, attieksme ir mainījusies. Iepriekš viņi bija vairāk kā novērotāji, bet tagad daudzi paši vēlas aktīvi piedalīties protestos. Tikai jebkurai šādai akcijai nevajadzētu ietekmēt pārējos, kuri tajā tieši nepiedalās. Piemēram, tilta bloķēšana sagādā problēmas daudziem tālbraucējiem, un viņus izveidojusies situācija vienkārši sanikno. Ja kāds protesta nolūkos iedomātos bloķēt dzelzceļa sliedes, tas izjauktu visu pārējo vilcienu kustību. Vilcieniem, tāpat kā lidmašīnām, jākursē pēc grafika.
Avīzēs lasīju, ka ļoti daudz ārstu kārto dokumentus, lai dotos darba meklējumos uz Skandināvijas valstīm. Lielākā daļa manu draugu arī jau aizbrukuši. Nesen zvanīja radiniece no Londonas, kura aizbrauca pirms pusgada. Tagad viņa skatās ziņas, lasa informāciju internetā un šausminās par to, kas notiek Latvijā. Zināja: palicējiem būs grūti, bet, ka tik ļoti, nevarēja iedomāties. Tie, kuri ir projām, vairs nedomā atgriezties.
Kad strādāju Skrīveru stacijā, ievēroju, ka vilcienu satiksmi izmantoja daudz skolēnu, braucot no Aizkraukles uz Skrīveriem, šogad viņu skaits ļoti sarucis. Agrāk studentiem bija atlaides, tagad tikai bērni vecuma līdz septiņiem gadiem brauc bez maksas. Atlaides ir represētajām personām, bet, piemēram, Černobiļas avārijas seku likvidētajiem tādu vairs nav.
Līdzekļu taupīšana ir ietekmējusi arī drošību. Stacijā vēlās vakara stundās nav ko darīt, bet problēmas dažkārt rodas vilcienā. Pieaudzis zādzību skaits. Agrāk šos jautājumus risināja dzelzceļa transporta policija, bet pagājušajā nedēļā jau izskanēja informācija, ka to varētu reorganizēt. Labi, ka Aizkraukles policija nekad neatsaka palīdzību.
Pēdējā laikā iedzīvotāji ir neapmierināti ar mainītiem vilcienu kustības laikiem. Daudzi ielūkojas internetā, ņem vērā tur atrodamo informāciju, bet izmaiņu dēļ, kuras ir ļoti bieži, ziņas var būt neprecīzas. Stacijā, pie kases, izvietota pati jaunākā informācija, bet ne katrs to izlasa. Tāpat arī neieklausās, ko pa skaļruni paziņo stacijās.
Lai arī Aizkraukles dzelzceļa stacija ir neliela, tā veic nozīmīgas funkcijas kopējā dzelzceļa tīkla darbībā. Agrāk a. s. “Latvijas dzelzceļš” bija vienota organizācija, tagad darbinieki sadalīti. Kasieri, ceļu strādnieki, elektromehāniķi, mašīnisti ir pakļauti a. s. “Pasažieru vilciens”. Kravas transports nošķirts no pasažieru pārvadājumiem un ir SIA “Ldz Cargo” pārziņā.
Kā dežurante es uzraugu, lai laikus pārslēgtu sliežu pārmijas, sagatavoju vilcienu maršrutus, sagaidu, pavadu katru vilcienu, būdama priekšniece, sekoju līdzi izmaiņām kustības grafikā, norādu sliežu ceļus, uz kuriem pieņemt vilcienus. Īpaši intensīvs darbs ir naktīs. Gadās, ka jāpieņem vairāk kā 20 vilcienu sastāvu. Pieņemot katru vilcienu, jāsakārto dokumentācija. Pirms pāris gadiem Aizkraukles stacijā mēnesī izkrāva ap 350 vagonu, šobrīd to skaits krietni samazinājies. Liela daļa kravu bija firmai “Nelss”, kuras darbība pašlaik pierimusi. Pašlaik lielāko daļu vagonu nosūta a. s. “Virši — A”.
Nākamajā gadā paredzēts turpināt otra sliežu ceļa izbūvi no Skrīveriem līdz Aizkrauklei un tālāk līdz pat Pļaviņām. Tas uzlabotu satiksmes drošību un ātrumu, jo pašlaik vienu sliežu ceļu dala no Rīgas un atpakaļ braucošie vilcieni. Kādam vienmēr nākas gaidīt. Nākotnē pozitīvas pārmaiņas paredzētas stacijas ēkai, peroniem. Aizvadītajā nedēļā pabeidza sliežu un peronu rekonstrukciju Skrīveros.
Nākamnedēļ jādodas uz ikmēneša sanāksmi Rīgā, kurā staciju priekšniekus informēs par kārtējām pārmaiņām, notiks arī mācības. Jāatkārto instrukcijas, procedūras, kuras jāievēro ikdienas darbā, kā arī ārkārtas situācijās. Reizi pusgadā jākārto pārbaudes tests un reizi trijos gados — pārbaudījumi apliecības pagarināšanai.
Brīvdienas diemžēl nevaru ieplānot tā, kā vēlētos. Ja gadās kas neparedzēts, man ir noteikts laiks, lai ierastos un novērstu radušos situāciju. Tāpēc lielākoties esmu tepat Aizkrauklē. Brīvdienas pārsvarā padaru mājas darbus, gatavojos nākamajai darba nedēļai. Pēc vasaras brīvlaika nākušas klāt arī rūpes saistībā ar skolu.
