Ja cilvēki to ievērotu savā ģimenē, darbā, sabiedrībā — mēs visi justos daudz, daudz labāk.
H. Selje savā grāmatā “Mana mūža stress” raksta, ka gandrīz katrs atzīst: ikvienam vajadzētu “dzīvot un ļaut dzīvot”. Tātad dzīvo pats un ļauj dzīvot citiem. Selje ar šo frāzi uzsvēra, ka vajag dzīvot, nevis eksistēt. Tas svarīgi visa mūža garumā, bet īpaši to vajadzētu ievērot mūža nogalē, kad katra diena ir liela vērtība. Turklāt ļoti nozīmīgi, kādas atmiņas mēs pēc sevis atstājam. Lielākā vērtība, ko cilvēks nodod saviem pēcnācējiem un citiem cilvēkiem, ir atmiņas un informācija, ar ko mūža nogalē var padalīties. Atmiņas par kādu personu saglabāsies daudzus gadus pēc cilvēka aiziešanas mūžībā. Cilvēks nomirst, bet tuvākie cilvēki vēl ilgi sajūt aizgājušo kā neredzamu klātesošo.
Katrs gribētu, lai viņu atceras kā jauku, mīļu, stipru, varonīgu, gudru cilvēku. Bet šis tēls veidojas no tā, kāds cilvēks bijis mūža nogalē. Diemžēl novecošanas procesa rezultātā cilvēki mainās gan fiziski, gan garīgi, tomēr ir lietas, kuras var ietekmēt. Tās ir savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, attieksme pret dzīvi un sabiedrības norisēm. Vērojot vecāka gadagājuma cilvēkus un interesējoties par veco ļaužu aprūpes problēmām, man radušies daži ieteikumi gados vecākiem cilvēkiem.
Ieteikumi senioriem saskarsmē ar citiem cilvēkiem
1. Centieties saglabāt savu izskatu pēc iespējas glītu. Saposieties arī dzīvojot tikai mājās vai aprūpes iestādē. Tas uzlabos gan pašu noskaņojumu, gan apkārtējie ievēros. Arī vecs cilvēks ir skaists, ja uzvelk gaišas, glītas drēbes, izveido frizūru, uzliek cepuri, vīrieši apsien kaklasaiti un apģērbj žaketi.
2. Palūdziet tuvākos cilvēkus novērtēt jūsu izskatu. Ar gadiem redze un citas sajūtas kļūst sliktākas, novērošanas spējas var mainīties, tādēļ vēlams, ja kāds jums palīdzētu saposties.
3. Cik iespējams, apmeklējiet dažādus pasākumus: ģimenes svinības, pensionāru vakarus, pašvaldību organizētos sarīkojumus. Vismaz reizi nedēļā vajadzētu satikties ar patīkamiem cilvēkiem. Iemeslu atrast nav nemaz tik grūti, ja ir pārvietošanās problēmas, uzaiciniet tuvos cilvēkus pie sevis.
4. Katrā pasākumā ierodieties kā nozīmīga persona, kāda jūs arī esat.
5. Tiekoties ar tuviniekiem, neatgādiniet katru reizi savu cienījamo vecumu, slikto veselību, drīzo miršanu.
6. Nevajadzētu jaunākiem cilvēkiem vienmēr atgādināt, cik agrāk bija labi un tagad viss un visi slikti. Laiki mainās un cilvēki tiem līdzi, bet galvenās vērtības paliek: cieņa pret otru cilvēku, godīgums, darbs. Ja saviem pēcnācējiem to esat iemācījuši, viņi veidos savu dzīvi, kā paši uzskatīs par pareizu.
7. Iestāstiet vispirms sev un pēc tam citiem, ka jūtaties labi un varat vēl daudz ko paveikt: kaut vai pats/pati nomazgāties, apģērbties, pagatavot ēdienu, saklāt gultu, iestādīt puķes, noadīt zeķes vai cimdus, ar radinieku palīdzību aizbraukt uz teātri, ekskursijā un tml. Viss, kas sagādā prieku un labsajūtu, dod jums veselību.
8. Nekautrējieties saņemt tuvinieku palīdzību, tas neatņems jums neatkarību, bet dos iespējas izmantot atlikušo dzīves laiku pēc iespējas kvalitatīvāk.
9. Neatkarība ir svarīga, bet nevajag jaunākiem cilvēkiem nemitīgi atgādināt: man ne no viena neko nevajag, es visu varu pats/pati. Tad labi domāta citu cilvēku atbalsta un satikšanās var nebūt. Pārmērīga vēlme pēc neatkarības var pārvērsties par vientulību, bet vientulību pavada depresija un neapmierinātība ar visu un visiem.
10. Pārfrāzējot H. Selji: dzīvojiet paši un ļaujiet dzīvot citiem. Tikai roku rokā vecie un jaunie var justies laimīgi.
Šo ideju iedvesmotāja ir Agrite Rupenheite, kura pavasarī nosvinēja 91 gada jubileju. Viņa ieteica noteikti pierakstīt pēc viņas uzskatiem vēl vienu ļoti svarīgu domu: vecam cilvēkam dzīves spēku un optimismu dod augi. Ļoti labi, ja ir dārziņš, tad var iziet kaut vai ar spieķi pie rokas un parušināties puķudobē, papriecāties par katru ziediņu, vērot augšanas un ziedēšanas procesu. Ja šīs iespējas nav, var puķes audzēt istabā uz palodzes. Kā pieredzējusi puķkopības agronome viņa piebilda, ka ir augi, kuri piemēroti ēnas pusē, bet citi — saules pusē. Katrs augs dod dzīvības spēku, ar augiem var aprunāties, savus tuviniekus var pārsteigt un iepriecināt ar pašaudzētiem ziediem.
