“Staburaga” pastāvīgie lasītāji pēc publikācijām laikrakstā, par notikušo un citām problēmām izsaka savas domas un viedokļus.
“Staburaga” pastāvīgie lasītāji pēc publikācijām laikrakstā, par notikušo un citām problēmām izsaka savas domas un viedokļus.
“Slavenais” latvietis
Par Stučkas rajona un pilsētas veidošanu pirms 40 gadiem raksta aizkrauklietis Voldemārs Zakss, kurš šajā “radīšanas procesā” arī pats piedalījās.
“Kad Rīgā bija izlemta jaunā rajona dibināšanas lieta, izraudzīja arī dibinātājus — Pēteri Peļņiku, Juriju Lasmani, Tālivaldi Podskočiju un citus. Kad pie manis 1966. gada otrajā pusē ieradās Pēteris Peļņiks, viņš pastāstīja, ka rajonu dibinot slavena latvieša piemiņai, tas būšot paraugs visai Latvijai, un rajona vadībā vajadzīgi vislabākie kadri. Kad izskanēja Stučkas vārds, no viņa ģimenes mājkalpotājas uzzinājām, kā viņš, būdams Tautas komisārs, esot staigājis nevis miesassargu pavadībā, bet gan kabatās sabāztām rokām, un katrā no tām bijis revolveris”, raksta V. Zakss.
Atceras barikādes
Koknesietis Fēlikss Čeksters šajās vēsturiskajās janvāra dienās atceras barikāžu laiku un interfrontistu aktivitātes. Mītiņos viņi dziedājuši savas īpašās dziesmas un deklarējuši, ka Latvijas iedzīvotāji bez Krievijas palīdzības būtu badā nomiruši.
“Ļoti agresīvs interfrontietis bija “melnais pulkvedis” Alksnis un viņa domubiedri. Tagad šis briesmonis “šiverē” pa Krieviju un siekalodamies aprej arī čečenu tautu. Austrumos ir labs teiciens: “Suņi rej, bet karavāna iet tālāk!” raksta Fēlikss Čeksters. Viņš pats ir barikāžu dalībnieks un apbalvots ar Piemiņas nozīmi.
Nepiegādā laikrakstus
Ludmila Geida no Aizkraukles pagasta nesaņem abonētos laikrakstus. Kad viņa telefoniski vērsusies pie pasta piegādātāja Jāņa Dubera, šis kungs, gari filozofējot, paskaidrojis, ka viņš avīzes nedrukājot, bet pajautāšot Vijai, kura avīzes šķirojot. Fonā dzirdēju, kā Vija vai cita kundze atbildēja, ka viņa manu avīzi šķirojot nolikusi piegādei. Tad kur ir avīze, ja mana pastkastīte ir aizslēgta?” jautā Geidas kundze.
“Mums bija pasakainas pastniecītes Aija un Iveta, kurām diez vai kāds ir pateicis paldies par darbu, jo viņas to darīja no sirds. Mūsu mīļā valdība tik izstrādā apvienošanu — likvidēšanu. Mazie punktiņi nevienu neinteresē. Kas ir divas sievietes, kas pagastā zaudēja darbu, ja neinteresē pat lielie uzņēmumi un daudzie cilvēki?” sarūgtināta ir Geidas kundze.
Anonīmas nepublicējam
Joprojām saņemam anonīmas vēstules — bez paraksta, adreses, datorizdrukā. Nevaram pārbaudīt, kas tās rakstījis un vai vispār rakstījis. Ir gadījumi, kad sūtītājs norāda cita cilvēka vārdu un adresi, kurš par vēstuli neko nezina.
Atgādinām, ka anonīmas vēstules nepublicējam, taču varam neizpaust rakstītāja vārdu, ja viņš to vēlas.
