Pirms tehnoloģiju parādīšanās daudzus gadu simtus cilvēks bija spiests strādāt smagu fizisku darbu. Vīrieši daudzas stundas no savas dzīves pavadīja vietās, kur viss darbs jādara ar rokām, piemēram, raktuvēs, lauksaimniecības fermās vai celtniecības laukumos, gan rokot ar lāpstu, gan nesot smagumus. Sievietes ar rokām mazgāja veļu, uz muguras stiepa maisus ar dārzeņiem un augļiem un darīja citus darbus. Nesaudzīgās izturēšanās pret savu veselību un smago dzīves apstākļu dēļ radās dažādas locītavu, muskuļu un kaulu sāpes.
Tad mūsu dzīvē radās tehnoloģijas un piedāvāja atvieglot darbu, sniedzot mums dzinējus un dažādus mehānismus, kas tādus darbus kā rakšanu un pārvadāšanu neiedomājami atviegloja. Tomēr tehnoloģijas turpināja attīstīties, palēnām izspiežot cilvēku no kustību pasaules. Sākumā, protams, cilvēks varēja uzelpot un pelnīti atpūsties, tomēr neesošo kustību dēļ sākas jaunas problēmas, kuras ārstiem ir grūti apkarot.
Zūd balanss
Dzīvē visam jānotiek līdzsvarā jebkurā jomā, arī veselīgas dzīves veidošanā. Pārāk liela fiziskā slodze ir kaitīga, jo nogurdina cilvēku un patērē pārāk daudz resursu, tomēr pilnībā atmest aktivitāti arī nedrīkst, ik pa laikam nepieciešams kārtīgi izkustēties.
Mūsu valstī lielākā daļa cilvēku strādā dažādās pakalpojumu sfērās un ikdienu pavada birojos. Tieši tāpēc radušās problēmas un cilvēkiem veidojas dažādas mugurkaula deformācijas, sirds — asinsvadu slimības un cilvēki kļūst fiziski vāji un nevarīgi. Latvijas Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā pētījumā atklājies, ka tikai 28,8% no Latvijas iedzīvotājiem 2—3 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Arī pasaules mērogā situācija ir līdzīga un ar dažāda veida fiziskajām aktivitātēm 4—6 reizes nedēļā nodarbojas vien 15% cilvēku. Cilvēku ieradumi ir stipri mainījušies, un ikdiena lielākoties tiek pavadīta mazkustīgi — no rīta pārvietojoties ar automašīnu, dienu pavadot birojā pie datora, mājās atkal dodoties ar auto un vakaru pavadot pie televizora. Piemēram, SPKC veiktajā pētījumā atklājies, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju brīvajā laikā vislabprātāk nododas lasīšanai vai TV pārraižu vērošanai un tikai trešā daļa iedzīvotāju brīvajā laikā vēlas darīt kaut ko aktīvu un interesantu, piemēram, pastaigāties vai braukt ar velosipēdu. Mēs ne tikai baudām atpūtu no fiziska darba, bet kļūstam pavisam slinki un negribam kustēties.
Bērni ņem piemēru
Ja māmiņa un tētis dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu, kas aprobežojas ar uzkāpšanu pa kāpnēm un aiziešanu no stāvlaukuma līdz lielveikalam, tad tieši to pašu dara viņu atvase. Bērns atkārto visu, ko dara viņa vecāki, gan labo, gan slikto. Vecākiem būtu nopietni jāpadomā par to, cik veselīgi viņi audzina savu bērnu. Ja pats nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tad bērnam ir grūti paskaidrot, kādēļ tas ir jādara un kāpēc mamma ar tēti to nedara.
Pirms mūsu ikdienā ienāca datori, bērni lielāko daļu dienas pavadīja laukā, skrienot, lecot un spēlējoties. Vasaras laikā bieži vien varēja vērot, kā mazie pēc iespējas ātrāk raujas ārā no mājās, lai tikai varētu ilgāku laiku pavadīt sētās un parkos kopā ar draugiem. Taču tad sākās “slimība” vārdā “datorspēles”. Līdz ar to parādīšanos bērnu sētās palika aizvien mazāk, tie iekārtojās pie ekrāniem un nepārtraukti “zibināja” spēles. Tās spēlējot, pilnībā tiek atmestas kustības un fiziskās izturības trenēšana. Vecākiem ir ļoti grūti apkarot šo problēmu, ja viņi paši aktīvi neatpūšas un nespēj pareizi paskaidrot tās nepieciešamību.
Pēc veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju paradumiem atklājās, ka fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā nododas vien 14,4% iedzīvotāju un tikai 5% vīriešu un 1,3% sieviešu izvēlas smagus fiziskos treniņus.
Drauds veselībai
Arvien vairāk cilvēku, gan lieli, gan mazi, sūdzas par veselības problēmām: vienam sāp mugura, citam vienkārši trūkst izturības, lai ar kājām dotos nelielā pastaigā. Latvijas iedzīvotāji seko pasaules tendencei un kļūst tikpat vārgi un nespējīgi.
SPKC direktore Inga Šmate uzsver: “Tehnoloģiskais progress, neapšaubāmi, ir atvieglojis mūsu dzīvi, taču vienlaikus atnesis veselībai kaitējošu blakusefektu — mazkustīgu dzīvesveidu. Tūkstošiem cilvēku darba dienu vada sēdus, pieceļoties no krēsla tikai dažas reizes astoņu stundu laikā. Šāds darba režīms ilgtermiņā var radīt nopietnus veselības traucējumus. Sēdoša darba veicējiem, ja vien tas netiek kompensēts ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, palēninās vielmaiņa, kas ilgtermiņā var būt iemesls liekā svara, sirds un asinsvadu slimībām. Regulāri neizkustoties, atslābst muskuļi, deformējas mugurkauls, kājām nepieplūst asinis vajadzīgajā daudzumā un rodas problēmas ar vēnām.” ◆
Liekais svars ir aktuāla problēma vairāk nekā pusei mūsu valsts iedzīvotāju, un, protams, viens no tā cēloņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Vai tiešām patīkamāk ir iedzīvoties sarežģītās un bīstamās slimībās nekā pāris reižu nedēļā doties pastaigā kopā ar ģimeni vai četrkājaino draugu? Fiziskām aktivitātēm nav jābūt par sodu, tieši pretēji, nepieciešams izvēlēties kaut ko tādu, kas pašam šķiet aizraujoši un patīkami. Ņem līdzi draugu vai ģimenes locekli un sāc kustēties, tam nekad nevar būt par vēlu!
KĀDĒĻ NODARBOTIES AR
FIZISKĀM AKTIVITĀTĒM?
◆ Stiprinās atmiņu un veicinās prāta asumu.
◆ Saglabās ķermeņa un ādas vitalitāti.
◆ Uzlabos pašsajūtu un kliedēs dienas laikā gūto stresu.
◆ Veicinās asinsriti un vielmaiņu.
◆ Palīdzēs kontrolēt ķermeņa svaru.
◆ Stiprinās sirdi un mazinās sirds un asinsvadu slimību risku.
◆ Ļaus gulēt dziļākā un veselīgākā miegā.
◆ Paaugstinās kaulu blīvumu un izturību.
