Par dzīvnieku veselību atbild viņu īpašnieks, taču to pārbauda veterinārārsts.
Par dzīvnieku veselību atbild viņu īpašnieks, taču to pārbauda veterinārārsts. Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvalde noslēgusi līgumu ar 12 veterinārārstiem par dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā paredzēto obligāto izmeklējumu veikšanu 2004. gadā.
Ārstu var izvēlēties
Obligātos izmeklējumus mājlopiem tiesīgi veikt veterinārārsti, ar kuriem Pārtikas un veterinārais dienests noslēdzis līgumu. Taču dzīvnieku ārstēšanai īpašnieki var aicināt arī citus veterinārārstus gan no sava, gan citiem pagastiem, kā arī jebkuru citu Latvijas speciālistu. Ja kādam lopu īpašniekam radušās nesaskaņas ar vietējo speciālistu, kuru nolīdzis Pārtikas un veterinārais dienests, var vienoties par cita pagasta veterinārārsta pakalpojumu izmantošanu. Lai arī dzīvnieku obligātie izmeklējumi paredzēti īpašā valsts programmā un tos veic pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma, tie jāapmaksā dzīvnieku īpašniekam. Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona inspektore Nadežda Karpova saka: “Nākotnē obligātos izmeklējumus varētu apmaksāt valsts, bet pagaidām tas jādara pašam saimniekam.” Maksu par darbu nosaka veterinārārsts, taču izmeklējumu cenas apstiprina laboratorija, kurā tos veic.
Problēmas ar govīm
Aizkraukles rajonā lielāko ganāmpulku saimnieki noslēguši līgumus ar veterinārārstiem un ievēro prasību veikt obligātos izmeklējumus. Lielākas raizes sagādā saimnieki, kuru ganāmpulkā ir daži dzīvnieki. Viņi neslēdz līgumu ar veterinārārstu par izmeklējumiem naudas trūkuma dēļ. Taču tieši dzīvnieka īpašnieks ir atbildīgs par novietnes reģistrāciju, dzīvnieka apzīmēšanu un viņa veselību.
Obligāti jāpārbauda visi mājdzīvnieki, taču lielāku vērību pievērš govīm. Veterinārārsti pārbauda, vai govīm nav tuberkuloze, bruceloze un leikoze. Noteikts, ka to dara ik gadu vai katru otro gadu. Brucelozi pārbauda katru otro gadu dzīvniekiem no 12 mēnešu vecuma, izņemot nobarojamos buļļus. Ja kūtī ir tikai govis vai buļļi, analīzes tuberkulozes pārbaudei ņem reizi divos gados. Ja kūtī kopā ar liellopiem ir kaut viena vista, tas jādara katru gadu dzīvniekiem no divu mēnešu vecuma. Aizkraukles rajonā arī leikozi govīm pārbauda katru otro gadu.
Bez papīriem nekur
Visas šīs slimības ieteicams pārbaudīt telītēm pirms sēklošanas vai lecināšanas. Ja šogad dzīvnieku veselība nav pārbaudīta, bet viņu vēlas pārdot, analīzes jāveic 30 dienu pirms darījuma. Vest lopu uz kautuvi vai citu novietni drīkst tikai tad, kad saņemta licencēta veterinārārsta apstiprināta “Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija” un dzīvnieka pase, viņi reģistrēti un apzīmēti. Dažās Aizkraukles rajona saimniecībās konstatēta leikoze, arī virusālā diareja un infekciozais rinotraheīts, tāpēc, pērkot lopus, pārdevējam noteikti jāprasa dzīvnieka veselību apliecinoši dokumenti.
Pašārstēšanās kaitē patērētājiem
Veterinārā inspektore Nadežda Karpova stāsta:
— Pamatīgas problēmas sagādā arī tie dzīvnieku īpašnieki, kuri mēģina lopus ārstēt paši. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Piemēram, gadoties nelielai traumai, saimnieks aiziet uz cilvēkiem domāto aptieku, nopērk kādu ziedīti un bez veterinārārsta ziņas mēģina dzīvnieku ārstēt. Lopa veselībai tas pārāk lielu ļaunumu gan nenodara, taču medikamenti uzsūcas dzīvnieka organismā. Vēlāk atklājas aizliegto medikamentu esamība gaļā, pienā. Ar šādiem medikamentiem ārstējot bites, aizliegtās vielas atrod arī medū. Par šādiem skandaloziem atklājumiem vairākkārt rakstīts Latvijas preses izdevumos. Vislielākais cietējs ir šo produktu patērētājs. Regulāri lietojot uzturā pienu un gaļu ar dažādu antibiotiku piejaukumu, cilvēka organisms vairs nereaģē uz šiem medikamentiem tad, kad veselības uzlabošanai tie pašam jālieto.
