Agnese Tainoļubova ir beigusi Aizkraukles novada ģimnāziju un, lai gan jau vairākus gadus pielāgojusies Rīgas steidzīgajam ritmam, par mājām joprojām uzskata Aizkraukli, jo te dzīvo viņas mīļā omīte. Kopā ar draudzeni Lieni jau aptuveni gadu vada savu radošo svētku aģentūru “La Creation”, kas ir Agneses sapņu piepildījums pēc apmēram 2000 saviesīgu pasākumu vadīšanas desmit gadu garumā.
“Atver” kluso un noslēgto meiteni
— Kāds atmiņā palicis Aizkrauklē pavadītais laiks?
— Ar sirdi un saknēm vienmēr esmu bijusi aizkraukliete, arī tagad. Tā ir neizsakāma sajūta atbraukt, izstaigāt bērnības takas, sajust atkal mieru un piepildījumu. Ikdienas ritms Rīgā neatļauj bieži atgriezties mājās, bet, kad esmu šeit, dvēsele līksmo. Lai gan esmu dzimusi Rīgā, dzīvoju un mācījos Aizkrauklē pie savas mīļās omītes, kurai esmu parādā lielu pateicību par to, kāda esmu izaugusi. Aizkrauklē esmu absolvējusi Aizkraukles novada ģimnāziju, un skolotāji tolaik “atvēra” pavisam kluso un noslēgto meiteni. Lielu paldies gribu teikt skolotājai Sandrai Paugurei, kura man atvēra durvis uz aktiermākslu. Pa šo taku es dzīvē tālāk virzos.
— Vai aktiermākslu esi apguvusi arī profesionāli?
— Studijas turpināju Latvijas Kultūras koledžā, studēju kultūras menedžmentu ar specializāciju reklāmā un sabiedriskajās attiecībās, šīs studijas, vide atvēra pavisam citu radošo un praktisko domāšanu. Esmu absolvējusi arī Ekonomikas un kultūras augstskolu, ieguvusi bakalaura grādu kultūras uzņēmējdarbībā un kultūras iestādes vadītāja kvalifikāciju. Mācījos aktiermeistarību un improvizāciju pie Rolanda Zagorska. Aktrise gan neesmu uz skatuves, bet, iespējams, esmu dzīves aktrise.
Sieviete spēj visu
— Pastāsti, kāds bija tavs ceļš līdz savai svētku aģentūrai!
— Paralēli studijām vienmēr esmu strādājusi. No darba nekad neesmu bijusies, vienmēr bijis interesanti atklāt sevi un pilnveidoties dažādās jomās. Sešus gadus, kamēr studēju, paralēli vadīju un organizēju bērnu ballītes, esmu izmēģinājusi arī pārdevējas, promotieres darbu, esmu runājusi dzejoļus Aizkraukles dzimtsarakstu no-
daļā un bijusi viesmīle Ņujorkā. Šī daudzveidīgā pieredze ir ļāvusi man saprast savas stiprās puses, apzināties vājos posmus un tos labot, ļāvusi saprast dzīves mērķi un ceļa virzienu, kurā man jāvirzās, lai šos mērķus sasniegtu.
— Kas ir bijis piemērs, padomdevējs, kas palīdz doties pareizajā virzienā?
— Man dzīvē ir paveicies ar sievietēm. Stiprām sievietēm, kuras ir bijušas manas priekšnieces, padomdevējas un skolotājas. Viņas ir mans etalons, jo zinu, ka viss ir iespējams. Ir iespējams būt mammai, uzņēmējai, mājsaimniecei un sirdsdraudzenei vienlaikus, jo to esmu redzējusi viņās. Pēc tā arī vados.
— Kā nonāci līdz idejai, ka vajag veidot pašai savu radošo aģentūru?
— Pasākumus vadu kādus desmit gadus, un visa šī pieredze ir devusi iespēju izprast pasākumus un to režiju. Kopā ar savu draudzeni Lieni Dareiko-Sinkeviču zemapziņā esam sapņojušas par pasākumu organizēšanu jau citā līmenī. Vienu dienu abām radās klikšķis — jārīkojas! Tā arī mums radās radošā apvienība “La creation”:
L — Liene un A — Agnese, radīšana, daiļrade, radošums. Darbojamies kopā jau vairāk nekā gadu, un man no sirds ir paveicies ar kolēģi, jo esam uz vienas stīgas un kopā lēkājam pa pārējām.
Visgrūtāk sarīkot bērnu ballītes
— Kas ir “odziņa”, ar ko atšķiraties no citiem svētku rīkotajiem?
— Mūsu īpašā lieta ir radošās darbnīcas, kurās aizrautīgi darbojas gan bērni, gan pieaugušie. Vadām un organizējam bērnu ballītes, korporatīvos pasākumus, gadskārtu svētkus, kā arī citus sirds svētkus. Katru pasākumu uztveram ļoti personīgi, tā ir mūsu galvenā vērtība. Katru klienta pasūtījumu veidojam kā īpašu notikumu. Piedāvājam pilnu servisu, tādēļ mums ir svarīgi, lai katra lentīte būtu tāda, kādu to vēlamies redzēt mēs un mūsu klients.
— Vai cilvēkus mūsdienās viegli pārsteigt?
— Daudzus mūsdienās ir grūti pārsteigt, jo liekas, ka viss jau ir redzēts, bet tā nav. Mēs pārsteidzam ar personīgo attieksmi, radošumu un rūpību, ko ieguldām katrā mūsu pasākumā. Katrs pasākums ir īpašs, ko veidojam mēs, viesi, vide un notikumu attīstība. Caur izjūtām tveru šos īpašos mirkļus, kad idejas un emocijas rosās un dzirksteļo, organizējot pasākumus. Cik gan salda ir maize, kad redzi, kā priecājas bērni un pieaugušie priecājas kā bērni. Katrs pasākums ir emociju pārpildīts, šis arī ir visgrūtākais šajā nozarē — emocijas. Bērnu pasākumi nav vienkārša palēkāšana, ja to dara no sirds, tad šie pasākumi ir vieni no visgrūtākajiem, jo bērni ir vispatiesākie, ja viņiem nepatiks, viņi nedarīs. Tādēļ ir vēl lielāks prieks, ja izdevies radīt jaunu fantāziju pasauli mazajam un saņem viņa apbrīnu, smaidu un apskāvienu.
Izvēlas klasiku
— Jaunajā sezonā darbosies arī Aizkraukles tautskolā. Pastāsti, ko mācīsi?
— Jūtos pagodināta, ka man piedāvāja šādu iespēju, jo man ir patiess prieks dalīties iespaidos un pieredzē pasākumu organizēšanā. Šajā sezonā piedāvāšu māmiņām uzzināt vairāk par pasākumu rīkošanu un organizēšanu saviem mazuļiem. Mācīsimies gan lielie, gan mazie un, tuvojoties Ziemassvētkiem, pirmajā tikšanās reizē kopā gatavosim Ziemassvētku dāvanas, runāsim par ģimenes tradīcijām, radošajām darbnīcām, svētku plānošanas izmaksām un iespējām.
— Kādi ir tavi vērojumi — vai cilvēki var atļauties svinēt svētkus?
— Vadot pasākumus, esmu piedzīvojusi gan “treknos”, gan taupības gadus, taču vēlme svinēt svētkus nemainās, mainās tikai iespējas. Situācijās, kad līdzekļi ir ļoti ierobežoti, rodas pašas radošākās idejas. Mani aizrauj brīži, kad iespējams izfantazēt un sarīkot pasakainus svētkus, taču pati izvēlos vienkāršību un klasiku. Svinot svētkus, galvenais ir atcerēties mērķi, kāpēc tos rīkojam. Ja jubilāram līdz svētkiem jāpaspēj sagriezt lielo bļodu ar rasolu, jāpiecep gaļa, bet tas nesagādā nekādu prieku, tad varbūt vajag apstāties un padomāt. Par to, vai šī diena ir draugiem un radiem, lai viņi pārēstos un sēdētu dīvānā, vai diena ir domāta man? Ticiet man, draugi neļaunosies, ja rasola vietā būs nelielas uzkodas un viegli salāti. Viņi būs pārsteigti un priecīgi, redzot starojošu jubilāru, kurš sarūpējis aktīvas nodarbes.
Jāmāk apstāties
pie vienkāršā
— Vai, rīkojot ballītes, ir kādas raksturīgākās kļūdas, ko pieļaujam?
— Piemēram, plānojot svētkus mazajiem, jāatceras, ka jāpārsteidz ir bērni, nevis vecāki. Mazie tajā vecumā vēl neapjauš materiālās vērtības, nauda ir vai tās nav. Tāpēc arī tad, kad nav daudz naudas, lai sarīkotu krāšņus svētkus, nevajadzētu aizmirst radīt šo svētku izjūtu bērnos — ar īpašāku uzmanību, ar mīļāku apskāvienu, ar prieka radīšanu par to, kas mums tiek dots.
— Ko svētki nozīmē tev pašai?
— Man svētki ir sajūtas. Mīļo cilvēku līdzās būšana un enerģija, ko spējam dot viens otram. Ir jāmāk apstāties pie vienkāršā un izbaudīt tā burvību. Līdzīgi kā bērni, jo vislabākie svinētāji ir viņi — svin katru dienu, tver no jauna ar sajūtām un emocijām. Svinēt ir jāmāk. Un jāmācās svinēt dzīvi. Man dzīves svinēšana ir hobijs, jo pat vissaspringtākajā dienā ir jāmāk nedaudz pasvinēt. Dzīvi svinu ar labas kafijas tasi kādā kafejnīcā, mājās vai pastaigā. Tas ir brīdis, kuru veltu tikai sev. ◆
Vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Agnese Tainoļubova.
Dzimšanas vieta un laiks: Rīga, 1989. gada 8. jūlijs.
Izglītība:
absolvējusi Ekonomikas un kultūras augstskolu, bakalaura grāds kultūras uzņēmējdarbībā.
Nodarbošanās:
pasākumu rīkošana
un organizēšana.
Ģimene: neprecējusies.
Dzīvesvieta: Rīga.
Vaļasprieks:
ideju ģenerēšana un kafijas dzeršana.
Horoskopa zīme: Vēzis.
