Šogad krasi uzlabojies mans dzīves līmenis. To gan nevar konstatēt pēc maka biezuma, bet pēc… prusakiem.
Šogad krasi uzlabojies mans dzīves līmenis. To gan nevar konstatēt pēc maka biezuma, bet pēc… prusakiem.
Agrāk mums viņu virtuvē nebija — acīmredzot bija nomiruši bada nāvē, toties tagad parādījušies vairumā. Tātad — atrod ko ēdamu. Man nelūgtie viesi ne visai patika, tāpēc sāku iznīcināšanas kampaņu. Kāda paziņa man iedeva kaut kādu krītu un ieteica prusaku pulcēšanās vietās savilkt krustus. Es tos ne tur vien savilku — visas iespējamās vietas man bija krustu izraibinātas.
Tos ieraugot, mana draudzene Rozālija nobijās ne pa jokam. Viņa domāja, ka es “nojūgusies” vai iestājusies kādā sektā. Taču kukaiņiem manas pūles bija pilnīgi vienaldzīgas. Staigāja pāri krustiem kā uzvarētāji. Viendien kolēģe man iedeva baltu putru un teica, ka ļoti iedarbīga. Jā, iedarbīga gan tā bija, tikai ne prusaku iznīcināšanā, bet gan viņu apetītes rosināšanā. Tagad man mājās ir divreiz vairāk prusaku. Viņi uz putras ēšanu saaicinājuši veselu baru kukaiņu no kaimiņu dzīvokļiem…
Izabella
