Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Aizkraukles rajona padome jau piekto pavasari Aizkrauklē rīkoja pasākumu, veltītu izglītības darbiniekiem, kuri beiguši aktīvās darba gaitas.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Aizkraukles rajona padome jau piekto pavasari Aizkrauklē rīkoja pasākumu, veltītu izglītības darbiniekiem, kuri beiguši aktīvās darba gaitas.
Sarīkojumā piedalījās ap pussimts skolotāju no gandrīz visām rajona skolām.
Šopavasar pasākuma moto bija: “Nāc, draugs, atkal parunāt par neatsaucamo laiku, kas mūsu atmiņās un sirdīs joprojām ir tik dzīvs…” Pasākuma dalībnieku dzīves gājums kā ābeļziedu baltums matos ierakstīts. Viņu dzīvesstāstos ir gan prieks, gan sāpes, gan lūgšanas un cerības.
Skolotāji nenoveco
LIZDA Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāja Helēna Deine izteica gandarījumu, ka pieredzes bagāto skolotāju saimei, kuri savos ilgajos darba gados mācījuši un pasaulē izvadījuši vairākas skolēnu paaudzes, gadi neko nevar padarīt. Esot kopā ar jauniešiem, skolotāji nenoveco.
— Lai dzīve jums arī turpmāk gara un notikumiem bagāta un lai pār jums visiem nāk Dieva žēlastība, — teica Deines kundze.
Skanīgu koncertu sirmajiem skolotājiem bija sagatavojuši Aizkraukles pilsētas sākumskolas audzēkņi skolotājas Antras Zīlītes vadībā.
Labu veselību un dzīvesprieku skolotājiem vēlēja arī Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs, kurš nekautrējās atzīt, ka bērnībā bijis diezgan nerātns skolēns. Taču skolotāji viņu sapratuši, un arī pēc tik daudziem gadiem viņš skolotājus atceras ar siltumu un labestību sirdī.
Nepadoties liktenim
Sarīkojuma goda viešņa bija žurnāliste un rakstniece Skaidrīte Gailīte no Jēkabpils. Viņas dzīves stāsts ir ļoti dramatisks. Pēc savas “otrās piedzimšanas”, kura notika pēc sirds operācijas, viņa sāka rakstīt grāmatas. Pirmā tapa vēl slimošanas laikā, nu uzrakstītas jau septiņas — katru gadu pa vienai.
Rakstniece uzskata, ka cilvēkam nekad nevajag zaudēt dūšu un nav jāpadodas liktenim, jo, viņasprāt, cilvēks pats ir noteicējs pār savu dzīvi. No katras bezizejas ir izeja.
Rakstniecei Dievs devis “otro elpu”, lai paveiktu to, ko šajā dzīvē slimības dēļ viņa nebija paspējusi izdarīt. Tagad viņa radoši strādā, un Skaidrītes Gailītes grāmatas izdod vairākkārt, jo tajās patiesi attēloti latviešu dzimtu traģiskie likteņstāsti.
