Valsts kontrole publiskojusi revīzijas datus par 15 pašvaldībās veiktām pārbaudēm, cik lietderīgi tās izlietojušas līdzekļus, ko aizņēmušās Valsts kasē. Zem lupas nonākusi arī Jaunjelgavas novada pašvaldība. Tik skaļus pārmetumus kā Kuldīga ar savu lepno peldbaseinu vai Rugāji ar starptautiska līmeņa sacensībām atbilstošu stadionu jaunjelgavieši gan nav izpelnījušies, tomēr aizrādījumu netrūkst. Valsts kontrolei nav paticis, ka jaunjelgavieši attīstības plānā iekļāvuši projektus, kurus nemaz neplāno īstenot, piemēram, tā paša peldbaseina celtniecību. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uz to iebilst — kāpēc neplānot, ja var plānot, un varbūt, ja radīsies iespēja un nauda, arī būvēsim! Otrs pārmetums jaunjelgaviešiem par Valsts kasē aizlienētās naudas ieguldīšanu publiskās pirts remontā. Tāpat kā daudzām citām revidētām pašvaldībām, Valsts kontroles pārstāvji arī jaunjelgaviešiem pārmet to, ka šie investīciju projekti iepriekš nav rūpīgi izvērtēti — cik šis ieguldījums ir lietderīgs, kā pēc tam uzbūvēto objektu uzturēt, vai tas atmaksāsies, un vai tas vispār ir pašvaldības prioritāro pasākumu sarakstā. Pirts ēka Jaunjelgavā tiek iznomāta uzņēmējam, kas sniedz pirts pakalpojumus. G. Libeks norāda, ka vietējiem iedzīvotājiem tā ir ļoti vajadzīga, jo ne visiem mājās ir karstais ūdens un iespēja nomazgāties.
Valsts kontroles pārstāvji aizrāda, ka pašvaldības ir naskas uz aizņemšanos, bieži pat neizvērtējot naudas ieguldījuma lietderību un to, kā šo naudu spēs atpelnīt un vēlāk arī atdot. Protams, ne viss ir mērāms naudā, jo ir lietas, kuras cilvēkiem novados un lauku pagastos patiešām ir ļoti vajadzīgas un tās nekad nespēs sevi atpelnīt. Kaut vai tā pati pirts Jaunjelgavā. Tomēr aizrādījums par nasko aizņemšanos ir vietā. Piemēram, Aizkraukles novada pašvaldības kopējā aizņēmumu summa šī gada sākumā bija vairāk nekā pieci miljoni eiro, pašvaldība šobrīd saistības uzņēmusies līdz 2032. gadam. Jaunjelgavas novada kopējā aizņēmumu summa ir 4,2 miljoni, Pļaviņās — 4,11 miljoni. Pļaviņieši pagājušajā gadā noslēguši 12 aizņēmumu līgumus! Tas ir aptuveni 700—800 eiro uz vienu iedzīvotāju, jo tieši iedzīvotāji ir tie, kas ar saviem nodokļiem šos aizņēmumus atmaksā. Pašvaldībās gan iebildīs, ka kopējais kredītsaistību apjoms nepārsniedz likumā atļautos 20 procentus no pašvaldības pamatbudžeta un bez šīs naudas novados nebūtu paveikti daudzi darbi, tomēr nevar noliegt, ka aizdevumu miljoni ir pamatīgs slogs. Prātīgs cilvēks pirms kredīta ņemšanas rūpīgi izvērtēs, vai varēs to ilgtermiņā atdot un kas ar viņu notiks pēc 10 un 20 gadiem. Bet kas notiks pašvaldībās? Iedzīvotāju skaits novados samazinās, līdz ar to arī nomaksāto nodokļu daudzums. Bet varbūt nevienam par to īpaši galva nesāp, jo pēc diviem gadiem būs jaunas vēlēšanas un, iespējams, jau pavisam citos novados. ◆
