Kad pilnīgi sveši cilvēki, apstākļu spiesti, vairākas dienas vai pat nedēļas ārstējas slimnīcā, viņi iepazīstas tuvāk.
Kad pilnīgi sveši cilvēki, apstākļu spiesti, vairākas dienas vai pat nedēļas ārstējas slimnīcā, viņi iepazīstas tuvāk. Pat sadraudzējas, un garajos vakaros, kad miegs vēl kavējas, palātā raisās dažādas sarunas.
Bārenes atmiņas neizbalē
Sirmā Justīnes kundze (vārdi mainīti — aut.) tūlīt pēc kara, būdama skaista un garā stipra jauna sieviete, ieradusies Latvijā no Baltkrievijas.
Abas ar māsiņu vēl mazas palikušas bārenītes, jo māte mirusi ar tīfu, bet tēvs mājās atvedis pamāti. Tiklīdz meitenes paaugušās, pašas sākušas pelnīt maizei, jo Baltkrievijā toreiz bijis bads.
— No bērnības atceros tikai sūru darbu, trūcīgu apģērbu, mūžam basas kājas un izsalkumu, — stāsta Justīnes kundze.
Atrod otru ābola pusīti
Latvijā viņa ļoti labi iemācījusies latviešu valodu, un neviens nevar pateikt, ka Justīnes kundze ir baltkrieviete. Latvijā viņa apprecējusies, piedzimis dēls. Vīrs diemžēl gājis bojā nelaimes gadījumā, un zēnu Justīne audzinājusi viena. Līdz kādu dienu draudzene viņai pateikusi, ka vēlas iepazīstināt ar labu, gādīgu un strādīgu vīrieti.
— Viņš atbrauca ciemos ar bagātīgu cienastu un dažas dienas padzīvoja mūsmājās. Iepazinās ar manu dēlu, aplūkoja saimniecību, kurā trūka vīrieša roku stipruma un prāta. Apciemojumi turpinājās, un tā iepazināmies tuvāk. Iemīlējām viens otru un sākām dzīvot kopā. Nu jau abiem pāri astoņdesmit, bet satiekam tikpat draudzīgi kā pirmajos kopdzīves gados, — stāsta Justīne.
Apciemojums kā brīnumzālīte
Sirmā kundze bija ļoti slima, bet par sāpēm nežēlojās. Atveseļošanās brīnums sākās, kad pie viņas ieradās vīrs — mīļais vecītis, lai arī pats ļoti slims. Atbrauca, lai sievai pateiktu tikai viņiem zināmos mīļos vārdus, lai vienkārši paturētu viņas sastrādāto roku un klusi stāstītu par mājām.
Aizkustinoša bija šo divu sirmo cilvēku tikšanās. Viņi sapratās ar acu skatieniem un smaidiem. Līdz šim apciemojumam Justīnes kundzei nebija apetītes, bet vīrs viņu pabaroja pa kumosiņam vien no atvestajiem mājas gardumiem — pavisam vienkāršiem lauku ēdieniem.
Pēc vīra aizbraukšanas Justīnes kundze atplauka. Pavisam droši cēlās no gultas un pieturēdamās sāka staigāt. Pēc nedēļas viņu no slimnīcas izrakstīja. Atbrauca dēls un priecīgs aizveda māmuļu mājās.
Sirdi ārstē mīlestība
Almas kundze, arī jau cienījamos gados, pirms dažiem gadiem bija pārcietusi infarktu. Viņa jau sen zaudējusi vīru un dēlu, palikušas divas gādīgas meitas un mazbērni. Jūtot, ka sirds atkal sāp un kļūst arvien grūtāk, sirmā māmuļa uz slimnīcu braukt atteikusies, jo vēlējusies mūžībā aiziet savās mājās, kur mūžs nodzīvots. Meitas tomēr ar lielām pūlēm pierunājušas braukt ārstēties.
Almas kundze krēslas stundā ne reizi vien klusā balsī sāka stāstīt par savu kuplo un laimīgo ģimeni. Par kolhozu laikiem, kad, strādājot par agronomi, pat ziemā braukusi ar motociklu. Tāpēc arī iemantojusi ļoti smagas slimības, tagad viņai jācieš kaulu sāpes, un arī sirds sāk pagurt.
Meita — mātes kopija
Kad apciemot Almas kundzi atbrauca viena no meitām, bijām pārsteigtas, cik ļoti meita līdzīga mātei.
Pēc meitas aizbraukšanas Almas kundzi par savas “kopijas” radīšanu, un viņa ar smaidu pastāstīja, kā abi ar vīru meitu “plānojuši”. Vecākie bērni jau paaugušies, viņa ieteikusi paņemt kādu bārenīti, bet vīrs teicis — gan jau paši tiksim galā… Un tā piedzimusi viņu jaunākā, mātei tik līdzīgā meita.
Gudrs padoms
Slimnīcā neiztikt arī bez humora. Kādu dienu pie Almas kundzes ieradās radiniece — enerģiska lauku sieva, kurai nekas, šķiet, nav par grūtu, lai arī kundze jau pensijas gados. Savulaik viņa slimnīcā strādājusi par sanitāri.
— Jūs te ilgi neguļat, ātrāk taisieties mājās! Būs kā man pirms daudziem gadiem — aizbraucu mājās un brīnos: pēcpuse no potēm tik melna, it kā man kāds ar pannu būtu iebliezis…
Par šo teicienu ilgi smējāmies.
Labā vairāk
Almas kundze radiniecei apsolīja braukt drīz mājās un atkal būt savējo vidū. “Dievs pasauli un cilvēkus radījis gaišus un laimīgus, jaunībā mēs to bieži nesaprotam. Tikai tagad, kad gadu nasta un smagie darbi sagandējuši veselību, laiks par to visu pārdomāt. Tomēr pasaulē labā ir vairāk. Lai mēs vairs nekad netiktos slimnīcā!” braucot mājās, palicējiem vēlēja Almas kundze.
