Pilskalniete Vanda Žuka šodien svin 60 gadu jubileju. Vandas kundze atzīst: “Ja pieķeros cilvēkiem, tas ir uz mūžu”.
Pilskalniete Vanda Žuka šodien svin 60 gadu jubileju. Vandas kundze atzīst: “Ja pieķeros cilvēkiem, tas ir uz mūžu.” Tāpat viņas sirds pieder puķēm, kuras, jubilāres stādītas, aug, zied un priecē cilvēkus ne tikai vasarā.
Dzimtā puse vismīļākā
“Esmu dzīvojusi vienkāršu lauku dzīvi, ar visām tās grūtībām. Nav trūcis ne prieka, ne bēdu,” saka jubilāre. Viņa dzimusi Pilskalnes pusē, te satikusi savu mīlestību un izaudzinājusi divus dēlus. “Šī vieta man ir mīļa un citur dzīvot nevarētu. Jaunākais dēls pēc vīra nāves aicināja mani pie sevis uz Latgali, bet es nespēju pamest Pilskalni,” saka sieviete.
Vandas kundze augusi astoņu bērnu ģimenē — četras māsas un četri brāļi. Nu viņi palikuši vairs tikai pieci, un visi dzīvo dažādās Latvijas vietās.
Droša braucēja
Omītes lielākais prieks ir trīs mazdēli un viena mazmeitiņa. Vecākais mazdēls dzīvo turpat līdzās, bet jaunākā dēla bērni pie omītes pārsvarā ciemojas vasarā. “Otrajos Ziemassvētkos jaunākajam mazdēliņam ir dzimšanas diena, tad sēžos mašīnā un braucu ciemos,” stāsta Vandas kundze. “Vedekla parasti brīnās — tev gan drosme vadīt automašīnu pa tādu slidenu ceļu. Esmu pieradusi un nebaidos. Autovadītājas apliecību ieguvu jau 34 gadu vecumā, pašai ir mašīna un atliek vien to stūrēt,” stāsta jubilāre.
Darbs sirdsmieram
Vandas kundze savulaik apguvusi agronomes profesiju, bet strādājusi arī par dispečeri un brigadieri. Kad kopsaimniecība izputēja, viņa palika bez darba. Nu jau 11 gadu strādā par dārznieci Pilskalnes pamatskolā, un tas ir viņas sirdsdarbs. Katru rītu dārzniece jau sešos slauka un tīra celiņus, pavasaros stāda puķes un rūpējas, lai skolas apkārtne būtu skaista. Arī lielākā daļa telpaugu skolā ir dārznieces ieaudzēti.
“Puķes man zaļo arī mājās,” stāsta sieviete. “Bērni dažkārt iebilst — nu kam tev to tik daudz vajag, drīz jau pašai istabā vietas nebūs! Tā ir mana sirdslieta. Prieks, raugoties, kā stādi aug un zaļo. Katrai puķei savs skaistums, ne tikai tām, kuras zied. Mīļākās man ir papardes. Savās puķēs rodu mieru.”
Vasarā puķu būšana vēl aktīvāka — tās jāstāda ne vien pie skolas, bet arī dārzā pie mājas. Vasarā Vandas kundzes dārzā zied ap 30 šķirņu liliju, pat vēlu rudenī, no salnas siltumnīcā pasargātas, pumpurus raisa mārtiņrozes. “Man gribas, lai puķes zied visur,” saka jubilāre. “Ieraugu pie skolas neiekoptu zemes pleķīti un stādu puķes. Dažkārt cilvēki rausta plecus un brīnās — vai tev darba maz? Nē, man visu laiku ir ko darīt, bet gribu, lai būtu skaisti.” Viņas stādītās puķes vasarā zied arī pie rakstnieka Jāna Veseļa piemiņas zīmes Pilskalnes pagastā.
Sabiedrības dvēsele
Pilskalnieši par Vandu Žuku saka — bez viņas pagastā nenotiek neviens kultūras pasākums. “Lai gan esmu sasniegusi ievērojamu gadu skaitli, pati vēl tik veca nejūtos,” smej Vandas kundze. “Jau kopš mazotnes allaž esmu bijusi sabiedriska. Ļoti patīk dziedāt, ja būtu iespēja, labprāt dziedātu korī vai ansamblī. Pirms pāris gadiem mani aicināja dejot tautas deju kolektīvā. Labprāt būtu gājusi, bet nebija partnera.”
Ar degsmi un mīlestību Vandas kundze runā par cilvēkiem, kuri viņai mīļi — bērni, mazbērni, vedekla, arī vecākā dēla bijusī sieva. “Tā laikam visiem Mežāža zīmē dzimušajiem raksturīga īpašība — ja cilvēks iepatīkas, viņam ļoti pieķeros, un tas ir uz mūžu,” bilst jubilāre.
***
Vandas kundzes 60. dzimšanas dienas svinības uz laiku esot atliktas — auksti, arī brālis saslimis. Pēc pāris nedēļām gan gaidīšot ciemiņus.
“Arī darbu nedomāju pamest, kaut jau dažus gadus esmu pensijā. Man patīk kustēties un fiziski strādāt, lai tik Dievs dod veselību,” saka jubilāre. To sirsnīgajai jubilārei vēlam arī mēs!
