“Visi esam tādi mazliet uz augšu pasisti. Lai vai kas, ejam un darām, pat ar plaušu karsoni izrāde spēlēta,” saka Mazzalves dramatiskā kolektīva aktrise Jautrīte Dobrja.
“Visi esam tādi mazliet uz augšu pasisti. Lai vai kas, ejam un darām, pat ar plaušu karsoni izrāde spēlēta,” saka Mazzalves dramatiskā kolektīva aktrise Jautrīte Dobrja. Arī viņas tēvs Juris Grīnbergs un vīrs Boriss, moldāvu tautības cilvēks, spēlē teātri.
Vienīgais saimnieks
Jautrītes Dobrjas ģimenē teātris ir pārmantota “slimība” — māte jaunībā dziedājusi, dejojusi un spēlējusi teātri, bet vēlāk nodevusies bērnu audzināšanai. Tagad Mazzalves dramatiskā kolektīva “viesaktieris” ir Jautrītes tēvs Juris Grīnbergs, jo viņu visās izrādēs aicina spēlēt tieši saimnieka lomu. Teātra režisore Silvija Lisovska atzīst, ka viņš ir kā radīts šai lomai un tur pat nekas nav jāmaina.
Jautrīte dramatiskajā kolektīvā darbojas jau gandrīz desmit gadu. Sākumā spēlēts skečos, bet pirmā lielākā ir Eiženijas loma lugā “Es pazinu tēva sētu”. Vīrs Boriss pirmo tēloja Ābramu Blaumaņa lugā “Trīnes grēki”. “Viņam allaž uztic žīda lomu,” saka Jautrīte. “Viņam tā piestāv, turklāt akcents tikai vairo tēla amizantumu.”
Sieva atzīst, ka dzīvē gan Boriss esot diezgan nopietns un allaž izpildot solīto. Viņš tāds esot arī teātrī, sakot, ka jāspēlē tā, kā rakstīts. Piedomā arī, kā vajadzētu iekārtot skatuvi. Sievai allaž atgādinot, ka jāmācās teksts, pats vienmēr to zinot pirmais.
Vīra priekšniece
Agrāk Jautrīte un Boriss dejojuši arī deju kolektīvā. “Interesanti — moldāvs dejo latviešu tautas dejas un latviski mācās vārdus kārtējai lomai,” saka Jautrīte. “Vīram patīk arī sports. 51 gada vecumā viņš neizlaiž nevienu volejbola treniņu vai spēli.”
Teātrī izspēlētas dažādas dzīves situācijas. Vai greizsirdības velniņš nekad nemoka? “Abi saprotam, ka tas ir tikai teātris, un domstarpību nav,” atklāj Jautrīte. Lugā pāri viņi nekad neesot tēlojuši, Jautrīte bijusi tikai Borisa priekšniece vai meita. Arī Mazzalves dramatiskā kolektīva jauniestudējumā — Blaumaņa lugā “Zagļi” — Jautrīte spēlē Maju, bet Boriss atkal iejūtas žīda lomā.
Nedrīkst iegāzt citus
Jautrītei un Borisam ir divas pieaugušas un jau savā dzīvē aizvadītas meitas un 11 gadu vecs dēls Pēteris. Viņš teātri nespēlē, bet dejo modernās dejas. Dēls labprāt noskatās izrādes, kurās spēlē vecāki, pasmaida, bet skaļi vērtējumu neizsaka. Vienmēr visam līdzi dzīvo arī Jautrītes māte, un, ja veselība laba, arī viņa allaž ir skatītāju rindās.
Jautrīte Dobrja atzīst, ka ieguvums no teātra ģimenē ir ne tikai kopā pavadīts brīvais laiks, bet arī tas, ka spēj viens otru labāk izprast. “Reizēm māc slinkums un gribas visu mest pie malas, taču saņemties liek apziņa, ka nedrīksti iegāzt citus. Ja reiz iesākts, darbs jāturpina,” piebilst viņa.
Vai arī dzīvē gadās spēlēt teātri? “Dzīvē visi nereti tēlojam. Ne tikai es, bet arī pārējie kolēģi daudzās dzīves situācijās kaut ko pasaka sava atveidotā tēla vārdiem,” saka Jautrīte.
