Strādāju ne tikai veterinārajā klīnikā, bet nodarbojos arī ar zāļu vairumtirdzniecību un esmu konsultants kažokzvēru audzētavā, tāpēc katra nedēļa, īpaši pavasarī, ir ļoti noslogota. Pirmdienās dodos uz Rīgu, nodarbojos ar pārskatiem, pasūtījumiem un maršrutu plānošanu. Otrdien un trešdien devos pie Ogres reģiona, trešdien — Rēzeknes veterinārārstiem un nogādāju viņiem medikamentus. Trešdienas vakars palicis atmiņā, glābjot kāda suņa dzīvību Aizkrauklē. Ceturtdien un piektdien pārsvarā esmu ambulancē.
Pavasaris ir kaķu un suņu trakulību laiks, tāpēc tagad mājdzīvnieku problēmu dēļ cilvēki uz ambulanci nāk katru dienu. Nesen atnesa kādu kaķi ar izmežģītu žokli, bet tāpēc, ka mums nav rentgena aparāta, nācās dzīvnieku nosūtīt uz Ogri. Kādu rītu ap astoņiem piezvanīja un ziņoja par pilsētā notriektu suni. Aizbraucu un secināju, ka viņu vairs nevar glābt. Nācās iemidzināt. Dzīvnieku saimniekiem privātmājās ieteiktu sakārtot žogu, lai mīlulis neizmuktu. Daudzdzīvokļu mājās mītošajiem jāpadomā par dzīvnieku kastrāciju. Tas gan negarantē, ka, piemēram, kaķis vairs “nespricēs”. Toties instinkti zūd, dzīvnieks kļūst mierīgāks.
Dabā tā ir iekārtots, ka pavasaris dzīvniekiem ir mazuļu dzimšanas laiks. Īpaši aitām. Arī govis cenšas sēklot, lai atnestos ap šo laiku. Mazajiem būs jauna zāle, saules stari, kas ir D vitamīna avots stipriem kauliem. Cēsu pusē ir pat kas līdzīgs solārijam zirgiem, kur viņi mīt infrasarkanajā gaismā. Tā kā atnešanās bieži norit pavasarī, veterinārstiem šajā laikā darba pilnas rokas.
Tie veterinārsti, kuri praktizē lielo dzīvnieku, piemēram, govju, ārstēšanā retāk dodas palīgā cūku audzētājiem, un pavisam cita darba specifika ir tiem, kuri ārstē zirgus. Ne tikai pavasarī, arī pārējā laikā vetārsta darbs ir saspringts. Bieži vien, kad ieplānoti citi darbi, pēkšņi ir izsaukums. Visu laiku dzīvojam kā uz adatām.
Pagājusī nedēļa sākās ar vasaras laiku, un esmu to pusē, kuri ir par šādu laika grozīšanu. Rudenī var piebremzēt dienas skrējienu, bet pavasarī, agrāk ceļoties, vieglāk sevi mobilizēt darbam.
Nedēļa turpināja šokēt ar degvielas cenu pieaugumu, un drīz būs jādomā par gāzes iekārtu mašīnā. Gāzes cena kopš vasaras ir nemainīga. Ne vienmēr degvielas izmaksas var iekļaut pakalpojuma cenā. Pieaugot degvielas cenām, arvien biežāk ārsts uz attālām saimniecībām nebrauc, bet konsultē pa tālruni. Saimniekam izraksta recepti, un viņš pats iemācās ievadīt zāles.
Šis laiks licis vairāk aizdomāties par vistu un citu putnu turēšanu. Sakarā ar jaunajiem putnu labturības noteikumiem strauji pieaug olu cena, īpaši tagad, pirms Lieldienām. Pērkot un audzējot jaunputnus no putnu fabrikas, jāņem vērā, ka šie putni nekad nav piedzīvojuši brīvību, saules gaismu. Viņi turēti krātiņos, vakcinēti pret dažādām slimībām, jo ražošanā nedrīkst pieļaut saslimšanas, tāpēc nesaprot, ka ūdens ir silē ieliets, jo dzirdināti citādi.
Ko nozīmē labturības noteikumi? Tādam ražotājam kā “Balticovo” ar miljoniem putnu nav reāli viņus izlaist laukā paganīties zaļā zālītē. Pirms pāris gadiem pārlieku lielais satraukums par putnu gripu, manuprāt, bija radīts, lai atbīdītu šo labturības noteikumu ieviešanu. Arī par krātiņu, kurus vēlas palielināt, izmēru domas dalās. Tā tomēr ir rūpnieciskā ražošana, jāsaprot — citādi nevar. Būs vista iegrožota, nevarēs spārnus paplest. Ja sāksim domāt par labturību, kas būs nākamais? Barosim ar kāpuriem un ļausim palidot? Varbūt ierīkosim laktas un olas lasīsim salmos? Investīcijas, kas nepieciešamas, lai izpildītu šos noteikumus, novedīs pie vēl vienas ražošanas sfēras likvidācijas Latvijā. Es te saredzu politisku pasūtījumu. Līdzīgi kā agrāk plānoja ieviest ozona nodokli, jo atgremotāju izdalījumi radot vislielāko kaitējumu ozona slānim. Labi, ka šo absurdo nodokli noraidīja.
Pensionēšanās vecuma palielināšana bija vēl viens pārrunu temats daļā sabiedrības. Pagaidām mana gadagājuma cilvēkus tas neskar, un kas notiks tad, kad mēs dosimies pensijā, kas to lai zina. Ja tā turpināsies, mana vecuma cilvēki pensijā ies astoņdesmit gados. Ar šaubām skatos arī uz pensiju fondiem, tiem nav uzticības.
Lasīju, ka lietā par Šampēterī vairāku suņu līdz nāvei sakosto sievieti vainīgie nav atrasti un lietu izbeigs. Ceru, ka valsts beidzot nopietni ķersies pie mājdzīvnieku čipēšanas. Tas palīdzētu atrast suņu saimniekus gan šajā lietā, gan dzīvnieku pazušanas gadījumos. Čips nepieciešams, arī dzīvnieku ņemot līdzi uz ārzemēm. Nozagšanas gadījumā nečipēta dzīvnieka saimniekiem neiespējami pierādīt, ka tas ir viņu mīlulis. Čipētus klaiņojošos suņus varētu nogādāt atpakaļ īpašniekam, kuri par dzīvnieku atbildīgi. Tas saimniekus disciplinētu. Čipēts suns būs arī vakcinēts, jo to pieprasa noteikumi. Pats dīvainākais dzīvnieks, kuru pats esmu čipējis, ir zivs.
Pavasarī mostas ērces. Dažiem suņiem no ērču kodieniem paaugstinās temperatūra, bet kopumā neviens nopietns saslimšanas gadījums nav novērots. Toties mājās, kažokā atnestas, ērces ļaunumu var nodarīt dzīvnieka saimniekam. Šīgada aukstā ziema, cerams, būs paretinājusi ērču rindas, lai gan pirmie piesūkšanās gadījumi šopavasar jau reģistrēti. Pērn ļoti daudz dzīvnieku bija ar kašķa ērcēm. Gan mājdzīvnieku, gan liellopu vidū. Mežā tās pārnēsā lapsas. Ērce var piesūkties arī cilvēkam.
Nedēļas noslēgumā ziņu avotos vēstīja par uzbrukumu žurnālistam. Aizdomas, ka tajā iesaistīts Rīgas mērs. Dažkārt arī žurnālistiem jāpadomā par to, ko un kā raksta. Piemēram, gadījums ar dziedātājas Šomases dzīves iztirzāšanu man nav pieņemams. Runājot par iegūto kompromitējošo saraksti e-pastā — vai konkrētajā gadījumā ir ievērota žurnālista ētika? Uzbrukums varbūt ir bijis tāpēc, lai aizdomu ēna kristu uz Nilu Ušakovu.
Brīvdienās gribas būt ar ģimeni, tās saplānot, bet tieši tad, kad iecerēts kaut kur doties, atskan telefona zvans. Latvijā nav koleģiālās, bet ir soloprakses, jo veterinārsts savā reģionā nevēlas ielaist citu. Būtu normāli, ja kolēģi no citiem reģioniem brīvdienās aizvietotu viens otru. Lai vai kā, brīvdienās kopā ar sievu aizejam uz baznīcu, pastaigājamies ar suni, dodamies ciemos pie radiem un draugiem.
