Izpalīdzīga, talantīga — tā par viņu saka draugi un kolēģi. Aizkraukles rajona tiesas priekšsēdētāja Ilona Rūķe spēlē teātri, dzied korī, glezno, studē maģistrantūrā un drīz sāks mācīties franču valodu.
Izpalīdzīga, talantīga — tā par viņu saka draugi un kolēģi. Aizkraukles rajona tiesas priekšsēdētāja Ilona Rūķe spēlē teātri, dzied korī, glezno, studē maģistrantūrā un drīz sāks mācīties franču valodu. Viņā jūtams spēks, sievišķīgs šarms un izteikta intuīcija.
Skrīverietes Ilonas Rūķes dzimtas saknes ir Gulbenes pusē. Pēc Juridiskās fakultātes beigšanas Latvijas Valsts universitātē darba gaitas viņa sāk Stučkas rajona iekšlietu daļā kā izmeklētāja.
No vienas pasaules uz otru
— Vienmēr esmu jutusi saistību ar Skrīveriem. Studiju gados mūs, studentus, sūtīja uz Skrīveru izmēģinājumu saimniecību novākt kartupeļus. Pazaudēju kādu sev ļoti dārgu lietu. Un to es sapratu kā zīmi, ka man būs jāatgriežas. Tā arī notika — ar nākamo vīru iepazinos Jaungada ballē Skrīveru kultūras namā. Skrīveri ir viņa dzimtā puse, — stāsta Ilonas kundze.
— Kādu laiku strādāju Skrīveru pagasta padomē par sekretāri, bet 1994. gadā man piedāvāja darbu Aizkraukles rajona tiesā. Un tā nu 16 kilometru starp Aizkraukli un Skrīveriem ir kā tilts no vienas pasaules uz otru. Skrīveros attīstu savus talantus, Aizkrauklē — strādāju.
Par sapņiem
Mans sapnis bija kļūt par masu pasākumu režisori, bet augstskolā netiku. Tuvs cilvēks ieteica studēt jurisprudenci ar domu, ka tā ir iecienīta profesija un ar juristes diplomu var strādāt jebkurā jomā. Šoreiz eksāmenus nokārtoju teicami, iestājos un augstskolu pabeidzu. Izvēlēto profesiju nenožēloju. Darbs ir interesants, tomēr saspringts un saistīts ar negatīvām norisēm. Līdzsvaru starp gaišo un tumšo rodu kultūrā. Tie ir pavisam citi cilvēki — gaišām domām, mūs vieno mūzika, skatuve.
No mērķa neatkāpjas
Esmu ļoti aktīva. Pēc horoskopa — Vērsis. Ar Vērsi ir tā — jo viņam vairāk liek, jo viņš vairāk velk. Ar mani tāpat — jo lielāka slodze, jo es vairāk padaru. Sevi ir jādisciplinē, un no mērķa nedrīkst atkāpties. Tiklīdz atkāpjos, tā zaudēju laiku. Un tik daudz vēl gribas paspēt! Gribu rast laiku arī franču valodas apgūšanai. To esmu atlikusi, jo pašlaik intensīvi studēju maģistrantūrā. Man ir divi brīnišķīgi bērni, iespējams, aizņemtības dēļ neesmu veltījusi viņiem tik daudz laika, cik viņi ir pelnījuši. Bet to, ko neesmu devusi viņiem, došu mazbērniem.
“Jūtos kā debesīs”
Jā, dziedu korī! Esmu sākusi gleznot, bet vislielākās emocijas gūstu, spēlējot teātri. Tā ir iespēja iejusties cita “ādā”. Spilgti atmiņā palikusi pirmā izrāde, tā bija pirms desmit gadiem, kad iestudējām “”Trīnes grēkus”. Līdz pirmizrādei mēģinājām veselu gadu. Ir liels gandarījums, ka pirmizrādes dienā kultūras nams ir skatītāju pilns. Aplausi, ziedi, ovācijas — jūtos kā debesīs. Bet, kad cilvēki aizgājuši un aktieris paliek viens, pārņem klusums un tukšums… Esmu sevi ziedojusi.
Ar raksturu
Spēlēju dažādas raksturlomas — Trīni lugā “Trīnes grēki”, māti izrādē “No saldenās pudeles”, “Atraitnes vīrā” biju šuvēja un “Krustmātē Jūlē no Tūles” — aktrise. Tik dažādas lomas, gluži kā dzīvē. Tagad vēlos nospēlēt raganu. Kāpēc? Ragana taču arī ir sievišķīga, ar asu raksturu. Lai nospēlētu raksturlomu, ir jābūt raksturam. Ja vērsim parāda sarkanu lupatu, tad gaidāmas emocijas. Skolas laikā vajadzēja iejusties Paijas lomā. Gribēju būt Maija, jo Paija ir neganta. Tagad saprotu, ka Paijas lomu iedeva tāpēc, ka biju spējīga to nospēlēt. Kaut negatīva raksturloma ir daudz grūtāka.
Uzticas intuīcijai
Vai darbā jābūt stingrai? Jābūt, bet cenšos nezaudēt sievišķību. Man ir izteikta intuīcija, tai uzticoties, dažkārt nonāku pie īstā secinājuma. Sieviešu dienā novēlu ikvienai sievietei iepazīt sevi un justies skaistai, mīlētai. 8. marts ir brīnišķīgi svētki! Vīrieši, mīliet, lutiniet sievietes!
