Viens no spilgtākajiem aizvadītā gada notikumiem, kas neatstāja vienaldzīgus miljoniem cilvēku pasaulē un arī mani, bija XXX Londonas olimpiskās spēles.
Par Latvijas sportistu panākumiem vasarā priecājāmies kā par savējiem, bet zaudējumus pārdzīvojām divtik. BMX riteņbraucēja Māra Štromberga izcīnītā zelta medaļa arī nākamos gadus nodrošinās viņam slavu un panākumus, bet tāllēcēja Ineta Radeviča vienu vienīgo centimetru, kura pietrūka līdz olimpiskajai bronzai, droši vien atcerēsies visu mūžu. “Galvenā medaļa — mīlestība — man jau ir,” uzreiz pēc neveiksmes kādā intervijā paziņoja sportiste.
Arī dzīvē, tāpat kā sportā, panākumi ir atkarīgi no mūsu gribasspēka, veiksmes, talanta, ātruma, komandas darba, izturības, bet visvairāk — no ticības sev un pārliecības par to, ko darām. Pārliecība par izvēlēto ceļu un ticība savam spēkam palīdz noturēties un turpināt iet.
Strādājot laikrakstā, nevaram sasniegt Štromberga cienīgus panākumus, kad nepilnā minūtē jāsakoncentrē viss spēks un sevi jāpierāda tik neilgā laikā. Dzīve līdzinās maratonam, turklāt distance ir krietni garāka par 42 kilometriem. Šajā ceļā arvien jāņem vērā neparedzēti šķēršļi, kritieni, sāpes un piedzīvota vilšanās, pēc tam jāspēj atkal piecelties, uzticēties cilvēkiem un turpināt ceļu.
Lai nākamajā gadā mums visiem pietiek spēka turpināt šo maratonskrējienu, ko saucam par dzīvi, un lai ikviens no mums šajā ceļā nopelna galveno medaļu — mīlestību!
