Dabas pilnziedu smaržām aizvadīti Jāņi, kas aiviekstietei Norai Osipauskai allaž ir divējādi svētki, jo šajā maģiskajā datumā ir viņas dzimšanas diena. Tas ir īpašs brīdis, kad, šķiet, saplaukusi visa pasaule, diena valda pār nakti un viņa ir daļa no tā.
Īpaša dzīves dāvana
Nora stāsta, ka laikā, kad viņai vajadzējis nākt pasaulē, mammai ļoti negribējies, lai tas būtu svētku laikā, jo visi aizņemti ar svinēšanu. Tomēr liktenis lēmis tieši tā, un Nora ir viena no tām, kurai dzīvē dāvāts šāds īpašs datums. Jubileja galvenokārt svinēta reizē ar vasaras saulgriežiem, bet padomāts arī par dzimšanas dienu. Tomēr ar Noras jubileju bieži vien ir kā ar Līgām viņu vārdadienā Līgo svētkos — apkārtējiem piemirstas, līdz galdā tiek celta dzimšanas dienas kūka, kas parasti notiek pusnaktī uz Jāņu dienu.
— Bērnībā jau dzimšanas dienas ir gaidītākie svētki, bet tagad nav būtiski, kā tiek svinētas, un Līgo vakars tik un tā ir svarīgākais. Plūcam jāņzāles, pušķojam māju, pinam ozolzaru vainagu. Ne manā, ne vīra dzimtā gan Jāņu nav, bet šajos svētkos cenšamies būt laukos, jo nepārprotami tie saistās ar būšanu tuvāk dabai. Man patīk šis laiks, un esmu pieņēmusi faktu, ka mana dzimšanas diena ir tieši Jāņos. Zinu arī citus šādus jubilārus, un visiem ir līdzīgi, — saka aiviekstiete.
Patīk darbs
ar bērniem
Nora ir dzimusi un augusi Jēkabpilī, bet jau 12 gadus viņa ar ģimeni dzīvo Aiviekstes pagasta centrā. Pēc augstskolas beigšanas palikusi Rīgā un tad devusies turp, kur vīram Rimantam bijis darbs. Tagad gan neviens no viņiem nestrādā uz vietas Pļaviņu novadā, bet kā dzīvesvieta pagasts esot ideāla vieta.
— Man ļoti te patīk. Lai arī dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, esam kā laukos, un arī pilsēta ir līdzās. Ir laba sajūta, ka visi apkārt sveicinās, vari droši savā pagalmā atstāt lietas, padarboties dārzā un ātri nokļūt visur, kur nepieciešams. Tagad attālumi nav šķērslis, — atzīst Nora.
Pēc vidusskolas viņa apguva grāmatvedības specialitāti, studējot Ekonomikas fakultātē Latvijas Universitātē. Vispirms darbs bijis privātā uzņēmumā, bet nu jau vairāk nekā desmit gadu Valsts ieņēmumu dienestā. Šī praktiskā joma studijām savulaik bija mammas ieteikums. Izglītība iegūta, darbs zināms, bet sirdij tuva skaitļu pasaule tomēr līdz galam nav.
Nora atzīst, ka viņai vislabāk patiktu darbs ar bērniem un, ja būtu iespēja, strādātu skolā. Tomēr tagad kaut ko krasi mainīt dzīvē būtu sarežģīti, jo tam jāvelta laiks, ko nāktos atņemt ģimenei vai sev tuvām nodarbēm. Darbs viņai gan ir pietiekami spraigs, un regulāri jāmācās, lai sekotu līdzi aktuālākajam un palīdzētu klientiem, tāpēc par garlaicību sūdzēties nevar.
Vajag kustību
Nora nav no tiem cilvēkiem, kura varētu laiku pavadīt dīkā. Viņai vajag kustēties un kaut ko darīt. Kopā ar citiem domubiedriem viņa regulāri spēlē novusu un brauc arī uz sacensībām. Augstas vietas vēl nav gūtas, bet ir vēlme mācīties, pilnveidot prasmes, un labi, ka Pļaviņās ir, kas trenē šajā spēlē. Saista arī citas fiziskas aktivitātes, jo darbs ikdienā ir “sēdošs” un jādomā, kā izkustēties.
Tikpat aktīva Nora ir arī sabiedriskajā dzīvē. Viņa uzskata — ja ir iespēja kaut ko paveikt, tas jādara. Arī lielākus un mazākus svētkus viņai patīk padarīt īpašākus, noorganizējot dažādas aktivitātes, jo pasākumos viņa nav pie galda sēdētāja. Nora smaida, ka bērnos viņa noteikti saskata savu un vīra atspulgu. Jaunākais dēls Arvīds tāpat kā viņa ir aktīvs, liels futbola spēlētājs un ļoti aizrāvies ar šo sporta veidu. Vecākais dēls Edgars vairāk līdzinās tētim. Viņu arī saista fiziskās aktivitātes, un tā ir skeitošana, dejošana un citas. Edgars mācās arī mūzikas skolā, kur apgūst tādu saistošu mūzikas instrumentu kā eifonijs. Peldēšana ir visas ģimenes iecienīta nodarbe.
Augusi kā vienīgais bērns ģimenē, Nora novērtē, cik labi, ka ir kuplāka saime. Pagaidām gan brāļi itin bieži strīdas, jo vecums un intereses atšķiras, un Nora teic, ka viņa pacietīgi gaida, kad dēli biežāk atradīs kopīgu valodu. Tomēr gan jau dzīvē novērtēs — cik labi, ka viņi ir viens otram.
Plāns nedarbojas
Tā kā dzimšanas diena Norai ir vasarā, šis laiks ir īpaši tuvs, bet viņai patīk visi gadalaiki, kad var izbaudīt atbilstošas nodarbes. Vasarā tā ir peldēšana, ziemā slēpošana, pavasarī dabas atmoda, bet rudenī krāsainās lapas.
Vai, sagaidot 40 gadu jubileju, Norai ir kāds plāns nākotnei?
— Kā reiz teica kāds aktieris — ja gribi sasmīdināt Dievu, saplāno savu dzīvi. Arī man šogad daudz kas bija ieplānots, bet tagad saprotu, ka maz no tā īstenojies. Šis laiks arī iemācījis, ka nevajag visu iepriekš “salikt pa plauktiņiem”, ir jādzīvo šai dienai un cilvēkiem mums apkārt. Tāpēc tagad vairāk uz visu raugos no esošās situācijas, kad izvērtēju, ko un vai to man vajag, kā labāk rīkoties un ko piepildīt, — saka Nora. ◆
