Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi “Dzīve aiziet vizēdama” vistrāpīgāk raksturo sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notikušo rakstnieka 130. dzimšanas dienas atcerei veltīto pasākumu “Gaismu sauca”.
Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi “Dzīve aiziet vizēdama” vistrāpīgāk raksturo sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notikušo rakstnieka 130. dzimšanas dienas atcerei veltīto pasākumu “Gaismu sauca”. Neretieši un rakstnieka talanta cienītāji vēlreiz apliecināja — visvērtīgākais cilvēka mūža devums ir gaišas domas, labi vārdi un balti darbi. Tie dzīvo krietni ilgāk par cilvēku un sadzīves lietām.
Jubilejas gada noslēgums
Rīgas Latviešu biedrības namā 2000. gadā aizsāka plašu kultūras programmu “Gaismu sauca”, lai ik gadu atcerētos kādu no ievērojamiem Latvijas kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem. Šogad ir rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 130. dzimšanas dienas atceres gads, un ne tikai Neretā gada laikā rīkoti dažādi kultūras un piemiņas pasākumi, kam kulminācija bija šis sarīkojums. Šķiet, Neretā sen nebija redzēta tāda rosība — sestdien jau agri no rīta pie pagastmājas vairākos autobusos pulcējās neretieši — pasākuma organizatori, dejotāji, dziedātāji, tirgotāji un vienkārši Jaunsudrabiņa “fani”, lai dotos uz Rīgu. Šajā dienā Rīgas Latviešu biedrības nams bija atvēlēts neretiešiem un Neretai tuviem cilvēkiem, pasākumi vienlaikus notika vairākās vietās.
Nereta fotogrāfijās
Izstādē “Neretas pagasts — vēsture un mūsdienas” apkopotajās fotogrāfijās varēja atminēties pagātni un uzzināt ko jaunu par Neretas pagasta iestāžu attīstību un neretiešu organizētajiem pasākumiem. Zelta zāles salonā varēja aplūkot muzeja “Riekstiņi” vadītājas Ilzes Līdumas veidoto izstādi “Jānis Jaunsudrabiņš — dzejnieks, gleznotājs, rakstnieks un makšķernieks”.
Zelta zālē zinātnisko konferenci “Jānim Jaunsudrabiņam — 130” atklāja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, tajā piedalījās Ilgonis Bērsons, Viktors Hausmanis, Jūlija Jonāne, Dace Vosa, Edgars Mucenieks un Ilze Līduma. Turpat arī Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā kultūrvēsturisku apcerējumu konkursā “Cik tuvs tev Jaunsudrabiņš?” skolēnus izvērtēja, paziņoja rezultātus un apbalvoja uzvarētājus. Konkursa dalībnieki saņēma arī Neretas pagasta padomes un Ilzes Līdumas sarūpētās dāvanas. Atzinību saņēma arī viena neretiete — 9. klases audzēkne Laura Skovronska.
Pieskandina Rīgu
Neretas pagasta goda istabā — Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē — varēja klausīties Neretas pašdarbības kolektīvu koncertu “Mazs bij” tēva novadiņ(i)s, bet diženi turējās”. Turpat varēja apskatīt un nopirkt Neretas mākslinieku un lietišķās mākslas meistaru darbus — apgleznotu zīdu un stiklu, tamborējumus, izšuvumus, austas segas un grīdsegas, ādas darinājumus, koktēlniecības darbus, keramiku un gleznas. Rīdzinieki iegādājās arī no Neretas atvestās brūklenes, speķa pīrāgus, gaļas izstrādājumus, mājas sieru, kazas pienu un olas. Ar vienkāršību, sirsnību un siltumu neretieši pieskandināja ne tikai nama sienas, bet arī cilvēku sirdis. Pašdarbnieku koncertā piedalījās Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis (vadītāja Velta Ziemele), dramatiskais kolektīvs (Aija Kalnāre), sarīkojumu deju dejotāji (Dzintra Noreika), tautas deju kolektīvs “Sēļi” (Sandra Ingrīda Orlova), Neretas vidusskolas 5.— 9. klases koris un 8.—12. klases ansamblis (Anita Šolmane), 3.—4. klases un 8.—12. klases tautas deju kolektīvi (Inita Kalniņa). Zivju zupa pagalmā
Līgo zālē viesi visu dienu varēja tikties ar novadniekiem un pagastam tuviem cilvēkiem un aplūkot Neretas mednieku trofejas un amatnieku darinājumus. Trofejas bija sarūpējuši mednieki Juris Arbidāns, Antons Blūms, Egīls Cīrulis un Jūlijs Treiģis. Neretieša Jāzepa Čipāna pītos krēslus apbrīnoja daudzi rīdzinieki. Neretas pagasta bērnudārza “Ziediņš” kolektīvs gaidīja mazos rīdziniekus Kluba zālē radošajā darbnīcā “Acis darba izbijās, rokas darba nebijās”. Latviešu biedrības nama pagalmā pie kūpošas zivju zupas bļodiņas un atspirdzinājumiem varēja klausīties tēlojumu krājuma “Ar makšķeri” radiolasījumu. Pie garajiem galdiem bijušie neretieši satika paziņas, un kā savējie jutās arī ļaudis, kuri reiz Neretai tikai caurbraukuši vai vienkārši mīl Jaunsudrabiņu.
Aplausu un asaru netrūkst
Pēc saspringtās un notikumiem bagātās svētku dienas noslēguma koncertā “Piemini Latviju”, kas notika Lielajā zālē, netrūka pateicības vārdu, aplausu un asaru. Koncertā skanēja daudzu populāru komponistu dziesmas ar Jāņa Jaunsudrabiņa dzeju, latviešu tautasdziesmas un rotaļas, Jāņa Jaunsudrabiņa dzeja un proza, kā arī zibēja dokumentālās filmas, kurā redzams rakstnieks pēdējos dzīves gados Vācijā, fragmenti. Koncertā piedalījās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas jauktais koris, Latvijas Nacionālās operas soliste Aira Rūrāne, Norvēģijas Mūzikas akadēmijas maģistrante neretiete Elīna Volkmane un maģistrants Rinalds Kandalincevs, Rīgas Doma kora skolas audzēkne Lelde Matveja un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēknis Roberts Balanas, kā arī aktrise Ārija Stūrniece, Ilga Reizniece un Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”.
***
Cilvēkam, kura vārds latviešu literatūrā rakstāms ar lielo burtu, kurš par visu vairāk ir mīlējis Latviju, Neretai gan sirdī, gan darbos ir īpaša vieta. To parādījām arī mēs — Jaunsudrabiņa bērnības zemes ļaudis. Rakstnieka labie vārdi nezūd, tie dzīvo mūsos, un mēs ar to lepojamies.
