Administratīvi teritoriālā reforma un atvērtās valstu robežas ietekmē arī Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbu.
Administratīvi teritoriālā reforma un atvērtās valstu robežas ietekmē arī Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbu. Par to un citiem jautājumiem Latvijas lielāko pilsētu un novadu dzimtsarakstu nodaļu vadītāji runāja seminārā, kas nesen notika Daugavpilī.
Semināra galvenā tēma bija tiesību aktu piemērošana civilstāvokļa aktu reģistrācijā, problēmas šajā jomā un tālākie uzdevumi. Savukārt Valsts robežsardzes pārstāvji dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem pastāstīja par imigrācijas struktūrvienību uzdevumiem, kompetenci un sadarbības iespējām, kā arī informēja par ceļošanas dokumentiem un ieceļošanas kārtību Latvijā. Semināra dalībnieki apmeklēja Daugavpils pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kā arī bija
M. Lutera Daugavpils evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā un tikās ar tās mācītāju — bijušo aizkrauklieti Aivaru Gusevu, lai runātu par ģimenes lomu sabiedrībā.
Seminārā Daugavpilī bija arī Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere. Viņa atzīst, ka šobrīd ir svarīgi runāt ne tikai par Latvijas iekšējiem jautājumiem, bet pievērst uzmanību arī sadarbībai ar citām valstīm. Tāpēc noderīga bija informācija par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Īrijā, jo šajā valstī dzīvo daudz latviešu, kuri tur gan precas, gan sagaida ģimenes pieaugumu un aiziet mūžībā. Šādos gadījumos jābūt skaidrai dokumentu noformēšanas kārtībai.
— Nesen apmeklēju pašvaldību mācību centra kursus, kur arī runājām par šiem jautājumiem. Situācija vēl nav kritiska, bet sarežģījumi ir gaidāmi. Šobrīd jau arvien vairāk jāsaskaras ne tikai ar Eiropas, bet arī ar Āfrikas un Āzijas valstu dokumentu aprites kārtību. Turklāt Latvija gatavojas ratificēt Šengenas līgumu, kas robežas vēl vairāk paplašinās. Arī mūsu valstī pastiprināti pievērsīs uzmanību, lai nepieļautu nelikumīgu ārzemnieku ieceļošanu, un pārbaudīs, vai laulība ar ārvalstnieku nav fiktīva, — stāsta Olita Sticere.
Viņa atzina, ka ļoti būtiski ir domāt par dzimtsarakstu nodaļām pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas — cik daudzas no tām saglabās, kā tās strādās un kur izvietos arhīvu. Šobrīd visi Aizkraukles rajona pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu dokumenti, kas noformēti pēc 1994. gada, glabājas Aizkrauklē, bet pārējie — pašvaldībās. Tā kā daļu Aizkraukles rajona pašvaldību šajā reformas gaitā, visticamāk, pievienos dažādu novadu centriem, svarīgi, lai šie nozīmīgie dokumenti cilvēkiem būtu ērti pieejami.
