(3. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags” 24. oktobra numurā.)
Jānis Zvaigzne visos laikos ir bijis patiess. Nekad nav liekuļojis, vienmēr runājis patiesību un saucis lietas īstajos vārdos. Zvaigznem piemita laba humora izjūta un bija asa mēle. Savās atmiņās, kuras rakstītas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmitajā gadā, vārdam “okupācija” nebija meklēts nekāds sinonīms. Jānis Zvaigzne visu mūžu bija saglabājis ticību Latvijas valsts neatkarības atgūšanai. Nenogurdināmā komponista sirds apstājās 1990. gada 20. martā, tā arī nesagaidot Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.
Autors dziesmai “Virši zili, virši sārti”
Ieklausīsimies, kad skan saldi sērīgā romance “Virši zili, virši sārti tā kā jūra zib un zied”! Tikai retais zinās, ka savulaik populāro krievu romanci “Nerāj mani, mīļotā!” latviešu mentalitātei saprotamāku darījis Jānis Zvaigzne, izmantojot dzejnieces Elīnas Zālītes tekstu. Šodien to sauc par aranžējumu, bet pats autors laikraksta “Cīņa” korespondentam 1956. gadā un intervijā radiofonā 1958. gadā atzīst, ka šo kompozīciju rakstījis kā solodziesmu balsij ar klavieru pavadījumu. Elīna Zālīte savulaik minējusi, ka mūzikas autors esot Marģeris Zariņš, jo dziesmu esot dzirdējusi Marģera izpildījumā. Bet viņa nevarēja zināt, ka Zvaigzne un Zariņš bijuši labi paziņas, kādu laiku pat spēlējuši vienā orķestrī un ka savās atmiņās Zvaigzne Marģeri Zariņu piemin kā bijušo darba kolēģi. Jāņa Zvaigznes latviskotais variants ar Elīnas Zālītes tekstu ātri kļuva populārs ne tikai visā Latvijā, bet arī starp trimdas latviešiem. Šo dziesmu skaņu platē iedziedājis tautā populārais dziedātājs Ilmārs Dzenis. Laikam ritot, tautas atmiņām pārklājoties ar zināmu kultūras slāni, pamazām izdziest to cilvēku vārdi, kuri savu dzīvi nesavtīgi veltījuši kultūrai. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dziesmu “Virši zili, virši sārti” kāds centies jau pierakstīt Eduardam Rozenštrauham. Jānis Zvaigzne bija pārāk godīgs, lai mēģinātu meklēt svešas spalvas, ar ko greznoties, viņam pietika sava talanta, savu sasniegumu un savu nopelnu. Mūsu pienākums ir apzināt viņa mantojumu, to popularizēt un saglabāt. ◆
5. novembrī pulksten 13
Klintaines pagasta pārvaldē
atmiņu pēcpusdiena “Stukmaņu stāsti.”
Tikšanās ar Jāņa Kalvīša un Jāņa Zvaigznes ģimeņu pārstāvjiem, novadpētniecības entuziastu Jāni Ivaru Padedzi un bijušajiem Klintaines skolas skolotājiem
