Sestdien Neretas pagasta “Riekstiņos” rakstnieka, gleznotāja un makšķernieka Jāņa Jaunsudrabiņa novadnieki un viņa talanta cienītāji no Latvijas un ārzemēm svinēja viņa 125. dzimšanas dienu.
Sestdien Neretas pagasta “Riekstiņos” rakstnieka, gleznotāja un makšķernieka Jāņa Jaunsudrabiņa novadnieki un viņa talanta cienītāji no Latvijas un ārzemēm svinēja viņa 125. dzimšanas dienu.
Dus zem zilajiem viršiem
Jāņa Jaunsudrabiņa 125. jubilejā saule dāsni apspīdēja gan “Mūsmājas”, Dzirnavu saliņu un Neretas baznīcas torņa gaili, gan ziliem viršiem noaugušās Jaunsudrabiņa dzimtas kapu kopiņas Ķišķu kapos.
Ar Jaunsudrabiņa smalko dvēselisko dzeju, šķiet, sasaucās ansambļa “Silavoti” dziedājums par dvēseli, kura iet pie Dieva dziedādama, un tai nevajag trepju, lai kāptu debesīs. Jānis Jaunsudrabiņš viņsaulē aizgājis 1962. gada 28. augustā 85 gadu vecumā, bet Neretas Ķišķu kapos pārbedīts un Dzimtenē atgriezies tikai 1997. gada rudenī.
Pasargā baltā eņģeļa spārns
Jaunsudrabiņa paustā dzimtenes un latvju tautas mīlestība ir nemirstīga. Kā saule Latvijas debesīs, kā baltie sniegi kalnu galotnēs un paša rakstnieka un gleznotāja piemiņa. Stāvot pie viņa atdusas vietas, par to saviļņojoši runāja gan vietējie, gan no tālienes braukušie: Alberts Spoģis — Minsteres latviešu Preses biedrības pārstāvis no Vācijas, publicists Ēriks Hānbergs, rakstnieks Ilgonis Bērsons, Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, mākslinieks Jānis Anmanis.
— Baltā eņģeļa spārns Latviju pasargājis no plūdiem, esam Dieva aizsargāta un bagāta zeme. Viens no mūsu dārgumiem ir Jānis Jaunsudrabiņš, kurš skan kā simfonija literatūrā, glezniecībā un dabas mīlestībā, — teica Jānis Anmanis.
Nāk pieneņu ziedēšanas laikā
“Mūsmāju” Pēterīša mazmeita Ilze Līduma rakstnieka muzejā “Riekstiņos” kavējās atmiņās par muzeja tapšanu pēckara gados. Skolotāja Milda Buka toreiz gājusi pa neretiešu mājām, lai vāktu vēsturiskus materiālus par novadu un slaveniem cilvēkiem, īpaši par Jāni Jaunsudrabiņu. Aizkraukles rajona muzeja darbinieki, rakstnieki, kultūrvēsturnieki, daudzi cilvēki pūlējušies, lai muzejs taptu un joprojām būtu.
Un muzejs ir. “Riekstiņu” plašajā pagalmā pa zaļo zālīti pastaigājas ne viens vien ciemiņš. Vieni no pirmajiem, skolotājas Egijas Apiņas rosināti, tieši pieneņu ziedēšanas laikā te ierodoties Neretas vidusskolas audzēkņi. Todien skola esot tukša. Ar skolēniem runā Ilze Līduma, lai viņi apjaustu Jaunsudrabiņa diženumu, kurš nācis no kalpa zēna pārdzīvotā, no dabas un cilvēku mīlestības.
Trīs mīlestības
Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvi vadījušas trīs mīlestības — rakstīšana, gleznošana un makšķerēšana. Jubilejas reizē katrai no tām bija veltīta īpaša uzmanība. Ar zīmētgribētājiem nelielā interesentu grupā strādāja gleznotājs Jānis Anmanis, ar tiem, kurus saista literatūra un kuri paši jau raksta dzeju vai prozu, tikās rakstniece Lūcija Ķuzāne, bet Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jūlijs Treiģis ar interesentiem devās makšķerēt.
Vēstules no svešuma
Dzīvodams svešumā, Jānis Jaunsudrabiņš bezgalīgi ilgojās pēc Latvijas. “Mūsmāju” pagalmā sestdien viņa vēstules no svešuma lasīja aktieri Jānis Skanis un Zigurds Neimanis, bet rakstnieks Ilgonis Bērsons stāstīja par vēsturiskajiem notikumiem, kuri ietekmējuši Jaunsudrabiņa mūža ritējumu.
Rakstnieks sevi apliecina vārdos: “Dzimtene esmu es pats, viņai dzīvošu, viņai miršu.”
