Latvieši izsenis bijuši dziedātāji un dejotāji. Arī teātra spēlētāji. Interesanti, ka šīs nodarbes gluži kā iedzimtas pārmanto no paaudzes paaudzē.
Latvieši izsenis bijuši dziedātāji un dejotāji. Arī teātra spēlētāji. Interesanti, ka šīs nodarbes gluži kā iedzimtas pārmanto no paaudzes paaudzē. Dzied mātes, meitas un mazmeitas, dejo un teātri spēlē tēvi un dēli, un arī mazbērniem no visa pa kripatiņai šūpulī ielikts. Daudzi no viņiem šīs prasmes nav mācījušies skolā, bet uzskata kā pašu par sevi saprotamu un gana vienkāršu lietu. Viņus vieno vēl kāda atziņa: ja mūzikai atdots mazais pirkstiņš, tā paņem cilvēku visu.
Jau 19. gadsimta sākumā vairākās Eiropas zemēs — Vācijā, Anglijā, Šveicē, Austrijā — iedibinās dziesmu un mūzikas svētku tradīcijas. Mazliet vēlāk koru kopādziedāšanas tradīcijas veidojas arī Latvijā. Pirmās novadu dziesmu dienas notiek ap 1864. gadu. 1870. gadā Dobelē Kurzemes dziedāšanas svētkos piedalās 15 koru ar apmēram 400 dziedātājiem.
Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notiek Rīgā 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam. Svētku sarīkošanu rosina igauņu piemērs, kuri savus dziesmu svētkus Tērbatā sarīko jau 1869. gadā.
Pērn XXIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos piedalās 1086 kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, tautas lietišķās mākslas studijas, folkloras kopas un koklētāju ansambļi. Tajos darbojas 29 400 dalībnieku.
