Lielbritānijā pazīstamā grāmatu tirgotavu ķēde “Watersone’s” grāmatu šķirošanas noliktavā Bērtonā Stafordšīrā aizliegusi saviem 120 darbiniekiem runāt dzimtajā valodā. Tas pamatīgi sadusmojis latviešu un poļu strādniekus, kuri noliktavā ir lielā skaitā. “Waterstone’s” pārstāvji skaidro, ka prasība runāt tikai un vienīgi angļu valodā noteikta “veselības un drošības dēļ”. Turklāt pusdienu pārtraukumos šis aizliegums neesot spēkā.
Uz šādu uzņēmuma lēmumu reaģējusi arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura nosūtījusi vēstuli Lielbritānijas grāmatnīcu tīkla “Waterstone’s” izpilddirektoram Džeimsam Dauntam ar aicinājumu rast atbilstošu risinājumu iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret kompānijā strādājošajiem ārvalstu pilsoņiem, tajā skaitā no Latvijas. Vēstulē Kalniete norāda: lai gan viņa respektē jebkura uzņēmuma tiesības pieņemt iekšējos lēmumus, kas skar darba drošību un procesuālās normas, tomēr šajā gadījumā saskatāmi cilvēktiesību pārkāpumi, liedzot darbiniekiem pamattiesības savstarpējai komunikācijai dzimtajā valodā.
Latvieši un poļi vērsušies savā arodbiedrībā “Unite”, un arodbiedrības vadītāji atbalsta prasību atcelt aizliegumu. Viņiem tas šķiet smieklīgs, īpaši pamatojums: sarunāšanās tikai angliski veicināšot komunikāciju…
Ja kāds Latvijas uzņēmums pieņemtu līdzīgus iekšējās kārtības noteikumus, tie noteikti radītu rezonansi ne tikai Latvijas masu medijos, bet arī kaimiņzemē austrumos, kur šādu lēmumu uzskatītu par kārtējo cittautiešu diskrimināciju un, iespējams, lēmuma pieņēmējus pat iesūdzētu tiesā.
Līdzīgi britu kompānijai varētu rīkoties arī mūsu uzņēmēji, ne tāpēc, lai atriebtos, bet cienītu sevi un valsti. Piemēram, pie Vecrīgas klubu, kurus tik labprāt apmeklē britu vecpuiši, durvīm uzliktu paziņojumu: “Apkalpojam tikai latviešu valodā!” vai “Sarunāties ļauts tikai latviski!”.
