Tikko 85. dzimšanas dienu nosvinēja koknesietis Edgars Vilāns. Lai gan šogad no vērienīgām dzimšanas dienas svinībām izdevies izvairīties, tuvinieki, bijušie darbabiedri un uzticamākie draugi tomēr pamanījās Edgara kungu apsveikt jubilejā.
Tikko 85. dzimšanas dienu nosvinēja koknesietis Edgars Vilāns. Lai gan šogad no vērienīgām dzimšanas dienas svinībām izdevies izvairīties, tuvinieki, bijušie darbabiedri un uzticamākie draugi tomēr pamanījās Edgara kungu apsveikt jubilejā.
Iesakņojies Koknesē
Jubilāra dzimtā puse ir Jēkabpils rajona Gārsenes pagasts, kur pavadīta bērnība un jaunība. Edgara kungs stāsta, ka ik gadu aizbrauc ekskursijā uz dzimto pusi, taču priekpilnais brauciens reizē ir arī skumjš, jo vietā, kur pirms daudziem gadiem slējās tēva mājas, tagad ir tikai pļava. “Lielāko dzīves daļu esmu strādājis, un ar darbu arī saistīts visvairāk atmiņu,” teic jubilārs.
Pirmā darbavieta Edgara kungam bija Aknīstē, bet jau 1959. gadā viņš saņēma vilinošu darba piedāvājumu Koknesē. Trīs gadi nostrādāti par traktoristu un brigadieri mašīnu un traktoru stacijā, bet pārējais laiks līdz pat pensijai aizvadīts mežrūpniecības saimniecībā. Tur Vilāna kungs strādājis gan par mehāniķi, gan par atslēdznieku, bijis pat sagādes un realizācijas daļas priekšnieks. “Tolaik bija jādzīvo tur, kur ir darbs. Tā arī iedzīvojos Koknesē un nu sevi uzskatu par īstenu koknesieti,” stāsta jubilārs.
Ne pret ko nemainītu
Padomju laikā kopā ar draugiem un darbabiedriem apceļotas gandrīz visas Padomju Savienības republikas, atmiņā visspilgtāk palikuši ceļojumi uz Karpatiem un Kaukāzu. “Kad bijām Karpatos, likās — visā pasaulē nav nekā skaistāka, bet, kad ieraudzījām Kaukāzu, Karpati nobālēja. Esmu daudz ceļojis, redzējis savdabīgas zemes, iepazinis dažādas kultūras un tautību cilvēkus. Piedzīvotie mirkļi ir skaisti, tie bagātina cilvēku, tomēr man nav skaistākas zemes par Latviju. Nekad un ne pret ko Latviju nemainītu! Latvijā nav tādas pilsētas, kurā neesmu bijis!” ar lepnumu atklāj jubilārs.
Par savu aizraušanos Edgara kungs uzskata fotografēšanu. “Agrāk bildēju visu pēc kārtas, fotoaparātu ņēmu līdzi galvenokārt uz viesībām, saietiem un pasākumiem. Ar dabas ainavu fotografēšanu gan neaizrāvos,” atzīst jubilārs.
Dāvanu izmanto katru dienu
Par to, kāpēc nav liels jubileju svinētājs, Vilāna kungs teic: “Kad strādāju, nevarēju no svinēšanas “izšmaukt”. Darbavietā bija pat speciāli saraksti pie sienas, kad kuram darbiniekam svētki, un tad viss kolektīvs sveica. Es vienmēr teicu, ka savā dzimšanas dienā neiešu uz darbu, lai nav jāsvin, bet darbabiedri draudēja, ka zinot, kur es dzīvoju,” atceras jubilārs.
Visspilgtāk atmiņā palikušas 35 gadu jubilejas svinības, kas apvienotas ar dzīvokļa iesvētīšanu. “Viesi nāca pie mums ar sālsmaizi un reizē nosvinējām arī manu dzimšanas dienu,” stāsta sirmais kungs.
Jautāju, vai ir kāda vismīļākā dāvana, kas palikusi atmiņā? Jubilārs mirkli padomā un teic, ka viņam dāvanas vispār nebūtu vajadzīgas, bet apsveicēji nes tik un tā. Viņš norāda uz milzīgo televizoru, kas viesistabā novietots goda vietā: “Tā ir dāvana un varbūt pat vismīļākā.” Dāvana katru dienu lieti noder — Edgara kungs regulāri skatās “Panorāmu”, raidījumus “Tādi esam” un “Skats no malas”. Patīk arī TV5 raidījums krievu valodā “Gatavojam mājās”. “Pavārei ir skaista balss, un viņa ēdienus gatavo atraktīvi, prieks skatīties,” teic Vilāna kungs.
