“Esmu atradusi dzīves piepildījumu un par gadiem nedomāju. Mani gadi ir skaisti, un līdzšinējā dzīvē es neko mainīt negribētu,” saka Aija Dace Tiltiņa no Aizkraukles pagasta. Rīt, 31. decembrī, viņa svinēs 50 gadu jubileju.
Skolā durvis bez rokturiem
“Bērni Aizkrauklē būs uzklājuši svētku galdu. Baudīsim maltīti, pēc tam iesim skatīties Jaunā gada salūtu,” stāsta jubilāre.
Agrāk mazliet skumdinājis tas, ka dzimšanas dienu aizēno Jaunā gada svinības, tomēr tagad tas šķiet mazsvarīgi, tāpat kā dāvanas. “Par materiālajām vērtībām svarīgāks ir kopābūšanas prieks ar mīļajiem cilvēkiem un garīgās dāvanas,” viņa saka.
Meita Inga un dēls Edijs kādu laiku strādāja Anglijā, tomēr viņiem tur nepatika. Arī jubilāres mazmeita Annija Ramane stāsta, ka Aizkraukles skolā ir daudz labāk: “Anglijas skolā bijām kā cietumā — durvis bez rokturiem, lai mēs starpbrīžos nevarētu aiziet un neviens svešs nevarētu ienākt. Tikai tad, ja palūdza, uz piecām minūtēm izlaida svaigā gaisā. Pusdienas bija jāņem līdzi kastītēs, neko siltu nedeva. Mājās ir daudz labāk.”
Divi vārdi
Jubilāres vecāki ir no Latgales, bet kādreiz pārcēlušies dzīvot Aizkraukles pagastā, kur nopirkuši māju. Vecāki jau viņsaulē, bet Aijas kundze turpina mājā dzīvot un saimniekot.
“Pirmo vārdu man deva māte, bet otro vārdu — vecāmāte, un abi ir ierakstīti dzimšanas apliecībā. Tomēr ikdienā mani sauc par Aiju. Ja kāds dēvē par Daci, varu arī neatsaukties, un, kārtojot formalitātes, otrs vārds aizmirstas,” viņa atzīst.
Ģimenē arī pārējiem bērniem doti divi vārdi — Daina Ilga māsai un Maigonis Pēteris brālim.
Rotē katli, pēc tam cipari
Aija Vecbebru tehnikumā ieguvusi pārtikas tehnoloģes profesiju, strādājusi “Klidziņā”, cepusi arī kūkas, taču saslimusi ar Botkina kaiti un sākusi palīdzēt grāmatvežiem. “Katlu vietā sāka rotēt cipari,” viņa stāsta. “Šāds darbs man patīk — ilgi varu “dzenāt” pēdējo santīmu un latu, līdz viss sakrīt. Patīk, ja ir kārtība visās lietās un vietās.”
Kad Latvijas Universitātē pabeigusi studijas Finanšu un ekonomikas nodaļā, skaitļu “dzenāšanu” turpinājusi. “Strādāju par grāmatvedi — finansisti zemessardzes Aizkraukles bataljonā, pēc tam — Nacionālajos bruņotajos spēkos Rīgā un Lielvārdē. Armijā nodienēju 16 gadu un pēc tam devos pensijā. Armija mani ļoti pieradināja pie disciplīnas, un arī karavīriem esmu kādu bargāku vārdu pateikusi — biju prasīga gan pret sevi, gan citiem.”
“Jāpumpējas” arī grāmatvežiem
Lai gan Aija bija grāmatvede, katru gadu bija jāveic fiziskās pārbaudes, piemēram, jānoskrien trīs kilometri, jāšauj, “jāpumpējas” balstā pret zemi. Tā kā sports patīk kopš skolas gadiem, problēmas tas nav sagādājis. “Arī tagad abas ar mazmeitu sportojam — peldam Kokneses baseinā, dejojam tautas dejas — viņa pie Unas Stakles, es — deju kopā “Aizkrauklis”. Mums ir ļoti labs, draudzīgs kolektīvs.”
Gatavo konfekšu pušķus
“Kad svinējām Ziemassvētkus, nodzisa elektrība, tad iededzām sveces. Tas bija skaisti, romantiski,” par pasākumu kopā ar “Aizkraukļa” dejotājiem stāsta Annija.
“Abas ar mazmeitu mācāmies arī Aizkraukles tautskolā, piemēram, tagad protam gatavot konfekšu pušķus,” atklāj jubilāre. “Sākumā pēc aiziešanas no dienesta šķita savādi, ka nekur nav jāiet, jābrauc, tādēļ apmeklēju dažādus bezmaksas seminārus, kursus un atradu jaunu nodarbi — iepazinu nevalstisko organizāciju Jēkabpilī un palīdzu grāmatvedības jomā, piedalāmies dažādos projektos.”
“Tu vēl gribi mācīties norvēģu valodu!” piebilst mazmeita. Aijas kundze apstiprina, ka ir tāda iecere, tāpat kā apņēmība pavasarī kopā ar mazmeitu aizbraukt ekskursijā uz kādu dienvidu zemi.“Laiku tagad izmantoju sevis pilnveidošanai, jo agrāk tā pietrūka,” atzīst jubilāre. “Braucu arī uz izrādēm, piemēram, “Marlēnu” Dailes teātrī iesaku noskatīties ikvienam.”
Agrāk nav bijis laika arī svinēt jubilejas — grāmatvežiem gada nogale un janvāris ir pats karstākais darba laiks, kad jāgatavo bilance un jāgādā, lai tiktu iztērēta visa gadam paredzētā nauda.
Rast vairāk prieka
“Jaunajā gadā visiem novēlu censties rast sevī vairāk prieka, meklēt idejas sevis pilnveidošanai un garīgam piepildījumam,” novēl Aijas kundze. “Daudzi ir “iesūnojuši”, negrib izkustēties no mājām, varbūt pat ieslīguši depresijā. Esmu Mežāzis un atbilstu savam horoskopam, man nepatīk, ja cilvēki čīkst, bet paši neko darīt negrib. Vajag iet, strādāt, sakārtot māju, gatavot konservus ziemai un audzēt puķes!”
