Jāņos, 24. jūnijā, Seces pagasta “Mežmaļos” 40 gadu jubileju svin Jānis Gabrjuns. Jubilārs jau vairāk nekā 10 gadu strādā par pastnieku, bet pēc darba rūpējas par saimniecību.
Jāņos, 24. jūnijā, Seces pagasta “Mežmaļos” 40 gadu jubileju svin Jānis Gabrjuns. Jubilārs jau vairāk nekā 10 gadu strādā par pastnieku, bet pēc darba rūpējas par saimniecību.
Jubilāru “Staburags” sastapa siena pļavā. Citviet zāle pavisam reta, bet ēnainajā “Mežmaļu” ābeļdārzā tā saaugusi bieza un lekna.
Jubilārs teic — tas tādēļ, ka vieta te ļoti mitra, avotaina un sausums nav spējis zemi izžāvēt. Zāle jāpļauj gribi vai negribi — nevar ļaut pāraugt. Turklāt pirms Jāņiem vāktais siens ir pats labākais. Zāle vēl mīksta un sienā vairāk vērtīgo vielu.
— Laiki tagad grūti, un no saimniecības nekas daudz nav palicis, — saka Jānis Gabrjuns. — Savlaik bija vairākas govis, bullis, taču tagad — tikai zirgs. Tas pats jau pensionārs. Tomēr siena grābekli vēl velk. Var noecēt tīrumu un izvagot kartupeļus. Smagos darbus, aršanu labāk paveikt ar traktoru. Zirdziņš pie manis jau sen nopelnījis “mūža maizi”, dzīvos tik ilgi, cik atvēlēts. Viņš man ir ļoti mīļš.
Jānis Gabrjuns pastā strādā jau vairāk nekā desmit gadu. “Izbaudīti” gan dubļainie un slidenie ceļi, gan ar suņiem karots. Vēl pavisam nesen viens krancis ieķēries bikšu starā un izplēsis robu, zīmes atstājot arī kājā.
— Tāda skramba vien ir, — saka Jānis Gabrjuns, — ir bijis vēl trakāk. Ar suņiem ir ļoti interesanti. Eju ar pasta somu — suns rāda zobus. Eju bez somas — pat asti luncina. Tā arī nespēju saprast, kas pasta somā ir tāds, kas suņus sanikno. Reiz pat, glābjoties no suņa, nācās viņa purnam priekšā aizlikt paku, kuru nesu suņa saimniekam. Šo sunīti “sabojāja” garāmgājēji. Viņš bija ļoti mīlīgs un mierīgs, līdz kāds garāmgājējs viņam iesita ar nūju. Kopš tā laika viņš kļuva arvien niknāks. Uzbruka pat bērniem. Beidzot no viņa vajadzēja šķirties.
Vai pastnieka darbs nav pārāk grūts? Jānis teic, ka nav tik traki, vien jāpierod daudz staigāt kājām un braukt ar divriteni. Ziemā varot braukt tikai pa ceļu, bet vasarā — pa taisnākām taciņām. Tā no vienas mājas līdz otrai var nokļūt daudz ātrāk.
Jāņos pie Gabrjuna kunga ciemos brauc, kā viņš pats saka, famīlija. Ir Jāņu vainags, un deg ugunskurs. Saimnieks galdā ceļ sieru un alu. Savlaik, kad bija govis, pats sēja arī sieru. Tagad tas jāpērk veikalā. Smaidot jubilārs teic, ka sagādāts jau vairāku šķirņu siers.
