Reizi četros gados ir 29. februāris jeb garais gads. Lai atcerētos, kurā gadā ir šis īpašais datums, jāiegaumē — 29. februāris ir gados, kas dalās ar četri (bez atlikuma), piemēram, 1988., 1996., 2008. Šis gadaskaitlis sakrīt arī ar gadu, kurā notiek vasaras olimpiskās spēles. Nākamreiz garais gads būs 2016. gadā.
Cilvēce pirmo reizi to, ka gadā ir 365 dienas, apjauta pirms aptuveni 6000 gadu, kad senie ēģiptieši saskaitīja, cik dienu ir starp gadskārtējiem Nīlas plūdiem. Šīs dienas viņi sadalīja 12 mēnešos, un radās pirmais kalendārs, kas līdzinās mūsdienu gadu skaitīšanas sistēmai. Vēlāk, kad bija precīzākas rēķināšanas ierīces, cilvēki saprata, ka gads nav precīzi 365 dienas, bet vēl mazliet. Precīzāk — 365,242 diennaktis. Garais gads tika ieviests, jo astronomiskais gads, kas ir 365,242 diennaktis, nesakrīt ar veselu dienu skaitu. Tā kā katru gadu paliek pāri aptuveni 0,25 jeb viena ceturtdaļa no dienas, tad ik pēc četriem gadiem gads ir par vienu dienu garāks.
Šajā dienā dzimšanas dienu Latvijā svin aptuveni 1200 cilvēku. Kā liecina iedzīvotāju reģistra dati, lielais vairums ir sievietes.
Vienu dāmu, kura dzimusi 29. februārī, “Radio TEV” sastapa televīzijā “Re:TV” — Elīnu Lapiņu. Ja rēķina pēc dzimšanas dienām, kuras svin 29. datumā, Elīnai ir septiņi gadi, bet viņa nekautrējas arī no patiesā vecuma — 30 gadiem.
Elīna precizē: “Dokumentos gan man ir 1. marts. Kā stāstīja mana mamma, toreiz, vēl padomju laikā, slimnīcā neļāva dzimšanas papīros rakstīt šo īpašo datumu. Lika izvēlēties 28. februāri vai 1. martu. Un, tā kā ir ticējums, ka dzimšanas dienu agrāk nevajag svinēt, mamma ierakstīja 1. martu.”
Kā vienīgais pierādījums, ka Elīna patiešām ir dzimusi 29. februārī, ir krusttēva dāvinātā karotīte, kurā viņš iegravējis īsto datumu.
“Esmu rēķinājusi, ka man pilngadība jeb 18 gadu būs 2056. gadā, reāli man tad būs 72. Būšu mūžam jauna,” smej Elīna.
“Radio TEV” sazinājās ar Tieslietu ministriju, un tās pārstāve Inese Auniņa paskaidroja, ka Elīnas gadījumā tā toreiz bijusi, visticamāk, dzemdību nodaļas darbinieku brīvdomāšana: “Neatkarīgi no tā, kurā datumā cilvēks piedzimis, likums nosaka, ka dokumentos reģistrē reālo dzimšanas datumu, šajā gadījumā kaut vai 29. februāri.”
Lai noskaidrotu, vai iepriekš bijis citādi, mēs sazinājāmies ar kādu Rīgas dzimtsarakstu nodaļas vadītāju, kura savā amatā strādā kopš 1969. gada, un arī viņa apliecināja, ka praksē vienmēr bijis jāreģistrē patiesais dzimšanas laiks un datums.
Gada papilddiena dažās valstīs, piemēram, Īrijā, Zviedrijā un citur, ir vecmeitu laimīgā diena, jo šajā dienā viņām atļauts bildināt noskatītos vīriešus, un viņi, nabadziņi, nedrīkst atteikt. Pretējā gadījumā viņiem jāmaksā atraidītajām bagātīga sāpju nauda. ◆
