Bieži dziednieks, pareģis, kāršu licējs cilvēkam ir kā pēdējais salmiņš, pie kura vēršas, kad “streiko” veselība, kad pazudis kāds tuvinieks, neveicas ne biznesā, ne privātajā dzīvē. Cilvēki tic, ka brīnumdarītājs atrisinās visas problēmas. Taču diemžēl cilvēku lētticības dēļ bieži “uzvārās“ viltus dziednieki, jo nekur jau nav kritēriju, pēc kādiem nosaka viņu patiesās spējas.
Arī aizkraukliete Elīna (vārds mainīts) nesen kā līdzbraucēja devās līdzi radiniekam pie kāda dziednieka. Brauciena aprakstam varētu likt virsrakstu ‘‘Kā mēs braucām uz Ludzu dziedināties un neizdziedinājāmies”.
Enerģiju atjauno ar alkoholu
Braucienu rosināja kādā visnotaļ populārā žurnālā publicētais raksts par dziednieku, kurš dzīvo Ludzā. Tajā bija rakstīts, ka dziednieks cilvēkus atmodina no komas, bet vislabāk viņam padodas kaulu slimību un locītavu vainu dziedināšana. Viņš stāstīja arī, ka redz Jēzu un Jaunavu Mariju, kura viņam parādoties ģērbusies baltā halātā. Neparasta ir viņa enerģijas atjaunošanas procedūra: dziednieks stāstīja, ka pēc dziedināšanas jūtas ļoti slikti, citi dziednieki attīroties pie kokiem un akmeņiem, bet viņš nevēloties tiem, kas ir dzīvi un kuriem ir dvēseles, atdot citu cilvēku slimības. Savukārt meditācija viņam nepalīdzot, tāpēc viņš spējot atjaunoties, iedzerot alkoholu.
Vizītes vietā — uz kafejnīcu
Pēc raksta izlasīšanas Elīnas onkulis, kuram jau astotais gadu desmits un kuru mocīja kaulu sāpes, nolēma doties pie šī dziednieka, jo ārstu ieteiktās zāles nelīdzēja. Pieteicās vēl daži līdzbraucēji, un, iepriekš sazinoties ar dziednieku un norunājot laiku, kādā rudenīgā dienā visi devās ceļā. Kad četrotne piebrauca pie kādas daudzdzīvokļu mājas, lāgā nevarēja saprast, kurp jāiet, tāpēc uzrunāja pavecu kungu, kurš tobrīd ārā purināja grīdsegu. Kad viņi jautāja, kur var sastapt dziednieku, tas sāka skaļi smieties un teica: “Attopieties taču, tas nav nekāds dziednieks, bet visparastākais blēdis. Viņa dzīvoklī smird kā alkohola brūzī!” Elīnas onkulis gan tam vēl negribēja ticēt, tad uzrunātais vīrietis teica, lai uzgaidot, un atnesa vietējo avīzi krievu valodā, kur bija aprakstīts par vietējo viltus “dziednieku”. Pēc raksta izlasīšanas onkulis no sava sākotnējā nodoma atteicās. “Piezvanījām dziedniekam un atteicām vizīti, aizbildinoties ar mašīnas problēmām,” stāsta Elīna. “Paši devāmies uz vietējo kafejnīcu ieturēt maltīti. Pēc minūtēm 20 kafejnīcā ienāca arī “dziednieks”, kuru atpazinu pēc fotogrāfijas žurnālā. Pie letes viņš pasūtīja lielo glāzi dzeramā un vienā rāvienā izdzēra. Laikam jau tas bija ļoti stiprs, jo “dziednieks” palika gluži sarkans. Acīmredzot viņš bija izlādējies no kreņķiem, ka neatbrauca klienti, un tāpēc nācās “uzlādēties”,” smej Elīna.
Dāvā rozes un uzcienā
Papētot atrodamo informāciju internetā, par šo dziednieku varēja uzzināt daudz interesantu lietu. Izrādās, vietējā laikrakstā “Ludzas Zeme” bija publicēts raksts par šo ludzānieti, viltus brīnumdarītāju, kurš izslavēts kādā centrālā izdevumā kā pareģis, ekstrasenss, vīziju redzētājs un burvis Tā nosaukums “Esmu tāds vienīgais… blēdis”. Mājaslapā ludzaszeme.lv informācijā “Viltus dziednieks iet tautās” rakstīts, ka redakcija pēc raksta publicēšanas saņēmusi par šo cilvēku dažādas atsauksmes, piemēram, viņam diezgan tuvi cilvēki apgalvo, ka tic tam, ka viņš redz vīzijas, jo, izrādās, viņš esot garīgi slims un pat to apstiprinot dokumenti. Diskusijās izskan vien pārliecība, ka nekādu spēju viņam nav. Taču “raksta galvenais varonis pēdējās dienās izskatās visai brašs un uzplaucis. Staigā lepni apkārt, bez iemesla dāvina nepazīstamām dāmām rozes, uzcienā tās kafejnīcā un ielej arī pats sev tā pavairāk sīvā.” Kungi gan varētu pamācīties no dziednieka, jo viņš dāmām rozes dāvinot ik pa laikam, ne tikai 8. martā. “Nekas slikts jau tas nav, lai gan drīzāk tas saistīts ar slimības paasinājumiem,” secināts publikācijā.
Laba reklāma
Informācijā arī rakstīts, ka “Ludzas Zeme”, kur bija publikācija par šo cilvēku, izķerta daudzās vietās ļoti ātri un līdz beidzamajam numuram, jo šī persona izraisījusi milzīgu interesi. “Dīvaini, ka dažs nemaz neapšauba, ka viņš ir mags ar lielām spējām. Izrādās, tik tiešām — arī antireklāma ir reklāma. Un, ja 99 procenti saprot, ka no tāda labāk turēties pa gabalu, tad 1 procents secina, ka ‘‘šis gan ir īstais enerģētiskais stiprinieks, kurš man palīdzēs…” — norādīts publikācijā.
Interneta vietnē www.ludzaszeme.lv pēc šīs ziņas nopublicēšanas pievienota vēl šāda piebilde: “Šodien kāds aculiecinieks “Ludzas Zemei” pastāstīja, ka pie šī tā saucamā dziednieka pastāvīgi veidojas rindas. Vienmēr var redzēt vismaz dažas dārgas mašīnas, kuru saimnieki gaida, kad tie tiks pieņemti. “Laikam vismaz 100 eiro dienā pelna,” tā izteicās aculiecinieks.”
Komentāri internetā
Savukārt citās interneta vietnēs atrodamas šādas atsauksmes: “Ludzā ir tāds pseidodziednieks Vilmārs, turieties tālāk no viņa — ir zināmi drūmi fakti… TAUTA! Vilmārs no Ludzas ir naudas krāpnieks kurš izdzīvo uz cilvēku naudiņas. Viņš ir dzērājs. Biju pie viņa, piestāstīja man zili zaļus brīnumus. Un nemaz man nepalīdzēja, vēl sliktāk palika ar veselību! Žurnālā tas stāsts ir kā murgs! Nebrauciet pie viņa!”
“Piekrītu. Rakstā viss smuki aprakstīts, bet, kad tiku līdz tai vietai, kur Vilmārs saka, ka redzot baznīcā Mariju un Jēzu un ar viņiem sarunājoties … Nu tas jau ir par daudz! Tam cilvēkam viss nav kārtībā. Padomājiet paši! Tā nu Jēzus ies un rādīsies, un kur nu vēl sarunāsies par to, kā kuru dziedināt! Tur laikam jau halucinācijas rādās no dzeršanas. “Ludzas zemē” bija par Vilmāru raksts, kā galvenā redaktore aizgāja pie viņa pārbaudīt šo ārstēšanās faktu. Tur tādi murgi atklājušies! Bet veselāka tā i nepalikusi! A tauta braucot, cerot laikam jau uz brīnumu. Lūk, ko nozīmē laba reklāma! A viņš tik rauš naudu!”
Ir arī šāda: “Vilmārs ļoti palīdz! Viņš ir taisnīgs, sirsnīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Man palīdzēja! Zvaniet!” Un norādīts tālruņa numurs. Kam ticēt?
***
Nesen Latvijas TV raidījumā “Sastrēgumstunda” rādīja eksperimentu saistībā ar dziedniekiem: žurnālists ar fotogrāfiju, kurā redzams viņš pats, tikai ar pielīmētu bārdiņu un nogrimmēts, devās pie pieciem ekstrasensiem, lai noskaidrotu, kur pazudis attēlā redzamais “draugs”. Ko tik viņam nesastāstīja sertificētie gaišreģi, diemžēl neviens neatšifrēja, ka attēlā redzamais cilvēks sēž viņu priekšā, toties daži pat precīzi nosauca vietu, kur meklējams pazudušais, kurš pēc vairāku ekstrasensu izteikumiem gan, visticamāk, bija miris.
Protams, var jau meklēt palīdzību pie dziedniekiem, gaišreģiem, ekstrasensiem, ir jau reizes, kad viņi var arī līdzēt, kaut vai rozes apvārdošanā. Taču jāņem vērā, ka nevienam uz pieres nav rakstīts “Esmu īstais!” vai “Esmu blēdis”, vien jāatceras teiciens: “Kur aitas, tur cirpēji”. ◆
