No 18. līdz 23. februārim Latvijā notiks trešais Starptautiskais saksofonmūzikas festivāls “Saxophonia”.
No 18. līdz 23. februārim Latvijā notiks trešais Starptautiskais saksofonmūzikas festivāls “Saxophonia”. Sešās dienās 21 koncerts un jauno saksofonistu sacensības. Rīga un vēl 14 Latvijas pilsētu gatavojas īstam saksofona jampadracim.
Saksofons laiku lokos
Šņācošs, brēcošs, ķērcošs — tā saksofonu raksturo 19. gadsimta vidū, tikko to izgudro beļģis Ādolfs Sakss. Lai gan instrumentu ar smeldzīgo tembru orķestrī ietver “Karmenas” autors Žoržs Bizē, 20. gadsimtā saksofonu tik un tā saista ar izklaidi, džezu, kafejnīcām, klubiem. Vēlāk tā tembru sauc par samtainu, juteklisku, elegantu.
Šodien saksofons ir viens no iecienītākajiem skaņas avotiem, un to izmanto visos mūzikas žanros un stilos. Ar saksofona kultu pasaulē aizrāvušies francūži, amerikāņi, kubieši, norvēģi, igauņi un pēdējos gados arī latvieši (festivāli “Saxophonia”, “Spožā nots” un “Madonas saksofons”).
Arta Sīmaņa nopelns
Saksofona popularitāte ir Latvijas Mūzikas akadēmijas saksofona klases docenta Arta Sīmaņa nopelns. Viņa izveidotā latviešu saksofona skola Latvijā ir viena no spēcīgākajām un radošākajām specialitātēm. Pirms desmit gadiem viņa dibinātais un joprojām vadītais Rīgas saksofonistu kvartets ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Arī festivāls “Saxophonia” ir Arta Sīmaņa ideja, kuras īstenošanā jau no paša sākuma piepalīdz Latvijas koncertdirekcija. Šoreiz ne tikai Rīgu lutinās pasaules saksofonmākas zvaigznes.
Latvieti novērtē
Vienīgais zināmais pasaules mēroga latviešu izcelsmes saksofonists ir Jānis Steprāns (dzimis 1958. gadā Monreālā). Saksofona spēlei viņš pievērsies tikai augstskolas laikā. Būdams vēl Makgila universitātes students, Jānis uzvarējis 1977. gadā rīkotajā mūzikas konkursā. Viņš studējis arī Jaunanglijas konservatorijā Bostonā un paralēli muzicējis slavenā džezista Džordža Rasela grupā “Living Time Orchestra”.
Steprāns bieži dzirdams Kanādas radio džeza programmās, muzicē ar savu kvartetu un sadarbojas gan ar Kvebekas džeza mūziķiem Oliveru Džonsu, Viku Fogelu, Čārlzu Elisonu un citiem, gan amerikāņu meistariem Sleidu Hemptonu, Rendiju Brekeru, Džonu Picarelli.
Džeza vēstnesis
Jāņa Steprāna talants iecēlis viņu Kanādas džeza vēstneša statusā. 1999. gadā viņš ir kā Kanādas oficiālais pārstāvis starptautiskajā “European Broadcast Union” džeza orķestrī, pāris gadu vēlāk kopā ar kvartetu valsti reprezentējis pasaules saksofonistu kongresā, kurā iepazinis ar Rīgas saksofonistu kvartetu. Tad radās ideja par satikšanos “Saxophonia”.
Steprāns ir arī Ekseteras universitātes pasniedzējs, vada džeza studiju programmu Kornvolas Truro koledžā, māca džeza saksofonu un improvizāciju Makgila universitātē un Šerbrūkas universitātē, kā arī veido savu ierakstu kolekciju. Kopā ar Džimu Hilmanu ieskaņots albums “Merlin Factor”, kurš 1993. gadā ieguvis godalgu “Juno Award” kā labākais džeza mūzikas disks.
***
Uz festivālu “Saxophonia” Jānis Steprāns pošas bez sava kvarteta. Kā skanēs Kanādā rūdītajam džeza meistaram kopā ar latviešu džeza pianistu Madaru Kalniņu un Andra Gruntes kontrabasu? To dzirdēsiet ceturtdien, 20. februārī, pulksten 17 Pļaviņu kultūras namā.
