Pēdējo mēnešu laikā daudzi aizkrauklieši, saņēmuši piedāvājumu pārbaudīt dzeramā ūdens kvalitāti viņu mājoklī, jautā, vai šādām pārbaudēm ir kāda saistība ar uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” darbību un vai ir nepieciešams šādas pārbaudes veikt.
Mēneša laikā arī pati šādu piedāvājumu esmu saņēmusi divas reizes. Pirmajā reizē zvanītāja, kas zināja gan manu vārdu, gan to, ka dzīvoju Aizkrauklē, minēja, ka pārstāv firmu “VDF Latvia” un piedāvāja ar eksprestesta palīdzību noteikt Ph līmeni ūdenim manā mājoklī. Kad vaicāju, ar kādu mērķi viņa to dara, meitene atbildēja, ka Latvijas reģionos tiekot veikta izpēte, lai salīdzinātu ūdens kvalitāti. Arī otrreiz zvanītāja bija informēta par manu vārdu un dzīvesvietu, sacīja, ka pārstāv firmu “VDF” un viņu mērķis, pārbaudot ūdens kvalitāti, esot veikt statistikas datu apkopojumu. Viņa piedāvāja mājās uzreiz noteikt Ph līmeni, hlora un kaļķa saturu ūdenī.
Kad vaicāju, vai firmai ir kāda saistība ar uzņēmumu “Aizkraukles ūdens”, kas aizkraukliešiem piegādā dzeramo ūdeni, zvanītājas atbildēja, ka ir neatkarīgs uzņēmums un pārbaudes piedāvā pēc savas iniciatīvas.
Tas, ko viņi nepasaka, piedāvājot apmeklēt jūs mājās, ir, ka “VDF Latvia” ir starptautiskas filtru tirdzniecības kompānijas oficiālais pārstāvis Latvijā, kura mērķis ir pārdot dažādus filtrus mājām, dzīvokļiem, birojiem, veļas mazgājamajām mašīnām. Uzņēmuma darbība ir legāla, un tajā, ka viņi piedāvā pārbaudīt ūdens kvalitāti, noteikti nav nekā nelikumīga. Taču, kā stāsta tie, kas reiz piekrituši šādām pārbaudēm, eksprestestiem seko stāsts par to, cik sliktu ūdeni mēs dzeram, tomēr viss vēl ir labojams, nopērkot viņu piedāvāto filtru. Piekrist šādam eksperimentam vai nē — ir pašu cilvēku izvēle.
“Tie, kas mācījušies ķīmiju, zina — atrodot atbilstošu reaģentu, var panākt vēlamo rezultātu. Tā arī ar ūdeni. Jāzina, ko pielikt klāt, lai tas iekrāsotos lillā, zilā vai pelēkā krāsā, un cilvēkiem varētu iestāstīt, cik tas slikts,” sacīja kāds aizkrauklietis, kurš intereses pēc piekrita piedāvātajai pārbaudei, taču vēlējās palikt anonīms.
Lai viestu lielāku skaidrību, kā ikdienā pārbauda dzeramā ūdens kvalitāti Aizkrauklē, sazinājāmies ar uzņēmuma “Aizkraukles ūdens”, kas iegūst, apstrādā un piegādā pilsētniekiem ūdeni, valdes locekli Gudrunu Vectirāni.
Viņa norāda, ka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem arī veic pārbaudes. Tie nosaka, cik bieži jāveic pārbaudes, kas jāpārbauda, kādas vielas var būt ūdenī un kādas ir to pieļaujamās normas. Dzeramā ūdens kvalitāti Aizkrauklē saskaņā ar līgumu pārbauda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” speciālisti akreditētā laboratorijā. Ik mēnesi pārbauda gan to ūdeni, kādu uzņēmums piegādā pilsētai pēc apstrādes, gan arī to, ko saņem galapatērētāji. Vismaz reizi gadā pārbauda arī to ūdeni, kādu iegūst ūdens ņemšanas vietā no dziļurbuma. Rezultātus paziņo uzņēmumam “Aizkraukles ūdens”. Gudruna Vectirāne piebilst — ja ūdens būtu nekvalitatīvs vai kādas vielas daudzums tajā pārsniegtu pieļaujamo normu, noslēpt to nevarētu, jo analīžu rezultātus sūta arī Veselības inspekcijai. Tāpat saskaņā ar Veselības inspekcijas apstiprinātu kārtējā monitoringa programmu regulāri veic dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudi pie patērētāja. Piemēram, 2015. gadā divos dzīvokļos — Aizkraukles pagastā un pilsētā, Purvciema rajonā — regulāri ņemti ūdens paraugi pārbaudēm un sekots līdzi tā kvalitātei. Katru gadu šie punkti var mainīties. Reizi gadā Veselības inspekcija veic auditormonitoringu pati pēc savas iniciatīvas un izvēles, nesaskaņojot ar “Aizkraukles ūdeni”, paņem paraugus ūdens kvalitātes pārbaudei plašākā apjomā.
“Četras reizes gadā skalojam trasi, divas reizes gadā — maijā un oktobrī — mazgājam un dezinficējam dzeramā ūdens rezervuārus. Cilvēki reizēm mums pārmet, ka ūdens ir rūsains, dzeltenīgs vai tam ir kāda smaka, taču mēs neatbildam par māju iekšējo ūdensvadu kvalitāti. Tie var būt veci, aizsērējuši, bojāti, un ūdens, kādu piegādājam pilsētai, kvalitāte un ūdens, kas tek no krāna, kvalitāte tiešām var atšķirties, piemēram, dzīvoklī ņemtā ūdens paraugā var būt augstāks dzelzs saturs. Taču pamatā mūsu pilsētā ir kvalitatīvs dzeramais ūdens,” piebilst Gudruna Vectirāne. ◆
