Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās A. Baštika sagatavotajā prioritāšu pieteikumā 2004. gadam finansējums prasīts arī vienreizējam sociālajam pabalstam Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja viņi adoptēs bērnu.
Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika sagatavotajā prioritāšu pieteikumā 2004. gadam, kas tikko iesniegts Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā, finansējums prasīts arī vienreizējam sociālajam pabalstam Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja viņi adoptēs bērnu, kurš ir ārpusģimenes aprūpes iestādē.
Izskanējis vēl viens vilinošs solījums — palielināt bērna piedzimšanas pabalstu no 80 latiem līdz 140 un pat vairāk. Skaists sapnis, taču, manuprāt, ministrs šīs lietas plāno sakārtot no “nepareizā gala”. Zemās dzimstības problēmu lielāks vienreizējais pabalsts varbūt arī uzlabos. Tikai uz kā rēķina? Nauda būs stimuls tām mātēm (grūti gan viņas par tādām nosaukt), kuras bērnus pasaulē laiž tikai šīs summas dēļ un pēc tam par viņiem neliekas zinis. Līdz notiek kāda nelaime un bāriņtiesas vai pagasttiesas darbinieki bērnu nogādā bērnunamā. Varbūt vienreizējs pabalsts cilvēkiem, kuri vēlas bērnu adoptēt, arī mudinātu to darīt. Taču adopcijas noteikumi ir tik sarežģīti, ka šo procesu galīgi neveicina. Tādēļ bērni patversmēs kļūst par tādiem kā valdības ķīlniekiem.
Tā nu iznāk, ka Latvijā šie bērni ir tikai nasta un nevienam nav vajadzīgi. Un ko gan valdība Latvijā var dot jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem bērnunams ir jāpamet? Viņi ātri vien kļūst par sociālo palīdzības dienestu pastāvīgajiem klientiem vai, vēl ļaunāk, nonāk brīvības atņemšanas vietās.
Prātīgāk būtu sākt ar likumdošanas sakārtošanu, jo šobrīd sievietes var nesodītas pamest bērnus, nerūpēties par viņiem. Aizgādnības zaudēšana jau nav sods, bet gan atbrīvošana no apgrūtinošajiem audzināšanas pienākumiem. Arī tēvi mierīgu sirdi gadiem nemaksā uzturlīdzekļus. Varbūt situāciju mainīs ministra nodoms veidot fondu, kurš maksās alimentus šādu tēvu vietā, kompensāciju no viņiem piedzenot kaut līdz mūža beigām.
Domāju, ka pārpildīto bērnunamu problēmu kaut daļēji atrisinātu arī valdības finansētas kontracepcijas programmas izstrāde. Sievietes, kuras laiž pasaulē potenciālos bērnunamu iemītniekus un dara to tikai vienreizējā pabalsta dēļ, vajadzētu par valsts līdzekļiem piespiedu kārtā sterilizēt.
